Pateicībā

Ceļš var mainīt dzīvi
Tikai ejot esam brīvi

Nekas jau nebeidzas

Vēl nāks jaunas cerības

Tā tava spītība

Tevi uzvedīs kalnā

(Guntars Račs)

 

Pateicamies visiem, kuri atbalstīja mūs ar savu klātbūtni, rīcību, pleca sajūtu, ar spēka vārdiem un domām, 2016.gada 8.aprīlī, kad atvadījāmies uz mūžu no mūsu papa, opja, vīra, Latvijas patriota un valstsvīra, Latvijas Tautas Frontes valdes locekļa, 1991.gada Janvāra barikāžu viena no idejas autoriem un organizētājiem, Latvijas Republikas 5.Saeimas deputāta, cilvēka, kurš nekad nepadevās –  Roberta Milberga.

 

Mēs ticam, ka Latvijas tauta atkal un atkal celsies īstajā laikā un vietā darbiem mūsu visu Latvijas labā, un tas nebūs par vēlu.

 

Ģimene

Sēru vēsts

Tu būsi debesīs, zemēs,

Tu – vējā, saulē,

Tu – savējo sirdīs,

Tie Tevi neaizmirsīs.

(Vēsma Kokle-Līviņa)

2016.gada 4.aprīlī aizsaulē devās mūsu paps, opis, vīrs, Latvijas patriots un valstsvīrs, Latvijas Tautas Frontes valdes loceklis, 1991.gada Janvāra barikāžu viens no idejas autoriem un organizētājiem, Latvijas Republikas 5.Saeimas deputāts Roberts Milbergs, dzimis 1942.gada 15.augustā, Jūrmalā.

Izvadīsim piektdien, 2016.gada 8.aprīlī pulksten 12.00 no Sēru nama Jūrmalā, Slokā, Raiņa ielā 1.

Zemes klēpī guldīsim ap pulksten 13.00 Jūrmalā, Lielupē, Lielupes kapos.

Ģimene

Mūzikas radītas asociācijas

Atklājumi populārās mūzikas pasaulē, kas manī radījuši noteiktas asociācijas. Varbūt arī Tevī, lasītāj, modinās atklājumus. Nododu tālāk….

2012-08-05 12.51.19

Jūtu vienkāršībaTom Odelhttps://www.youtube.com/watch?v=5rgHYP0dD_4

Enerģijas krāsasHindi Zahrahttps://www.youtube.com/watch?v=u__00x3H8V8

UzdrošināšanāsLabirinthttps://www.youtube.com/watch?v=bqIxCtEveG8

Paļaušanās John Legendhttps://www.youtube.com/watch?v=450p7goxZqg

Miera spēksAdelehttps://www.youtube.com/watch?v=YQHsXMglC9A

Zināt ir tikums.

Vai tā kāda reklāma bija vai kas, bet atcerējos teicienu: “Nezināt ir kauns!”  Tas lika arī atcerēties un mazliet padomāt par pēdējo pāris mēnešu aktualitātēm sabiedrībā, dažādu diskusiju aktivizēšanos un izmaiņām likumos.

Ar 2015.gada 18.jūnija Likumu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas stājās spēkā 16.jūlijā, Izglītības likums tika papildināts ar 10.1 pantu, ar kuru ir noteikts, ka

10.1 pants. Izglītība un tikumība

(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

(2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.”

Aizvien uzvirmo it kā “izglītoto” un “attīstīto” cilvēku sašutums, kā tad tā – tagad (vai arī beidzot) nevarēs runāt par seksuālo dzīvi plašāk – par dažādām orientācijām, baudas gūšanas veidiem, palīglīdzekļiem, utt….Vai arī dzirdamas diskusijas par to, kā tad to visu “tā tikumiski” tagad stāstīt un mācīt jaunatnei. Un arī Papardes zieds visai aktīvi it kā pat iestājās pret šiem Izglītības likuma grozījumiem…Īsumā, noskaņa bija un arvien ir tāda, ka cilvēkiem ļoti nepatīk tieši vārds “tikumība”, nostādot to pret izglītību…. tā ir ka tas nevarētu apvienoties kopīgam mērķim – izaugsmei.

Sekojot līdzi šādām barjer-diskusijām, mani neatstāja jautājums – kopš kura laika zināšanas ir netikums? Es nesaprotu, kāpēc, piemēram, organizācija “Papardes zieds” pret šādiem likuma grozījumiem iebilda, tādējādi it kā pat netieši atzīstot, absurdus dažus pārmetumus, ka tas, ko māca PZ ir netikumiski. Lai gan tā noteikti nav. Vismaz es uzskatu, ka PZ veic ļoti labu, sabiedriski nozīmīgu izglītošanas darbu, un dara to gana toleranti un tikumiski, par ko viņiem liels paldies!

Un tas man liek domāt, ka mākslīgi tiek radītas pretējas puses, kur vienā pusē ir zināšanas, bet tikums otrā, kas ir ABSURDI.

Man gribētos domāt, ka jo izglītotāki būs mūsu bērni, un jo labāk viņi apzināsies, kas paši ir šajā plašajā iespēju un daudzveidību pasaulē, jo labāk spēs orientēties lielajos informācijas un iespēju plūdos, un jo pārliecinātāka, drošāka un arī tikumiskāka būs mūsu sabiedrība kopumā.

Tikumība nav deklarācija, tikumība ir noteikta (humāna, toleranta, civilizēta, pamatota) uzvedība un attieksme, kas balstās zināšanās un pieredzē.

Tāpēc, es nudien neredzu pamatu jebkādam konfliktam. Labs ir ar šiem grozījumiem – par zinošu UN tāpēc tikumīgu sabiedrību!😉

Es nezināju

Es nezināju, kā tā spēj rakstīt vīrietis. Par sevi. Par sievieti.

Tā domāt un papīrā domas fiksēt. Tā.

Tagad zinu.

Kā vienā elpas vilcienā grāmatu tikko izlasīju. Īstajā laikā.

“..dzīvē, redz, visam ir tikai divi punkti ..nekam nav īstu beigu, lai liktu vienu, un nekas nav bezgalīgs, lai liktu trīs” /Guntis Bojārs “Zīda čūska”/

20141214_220601_resized

Mums un mūsu Latvijai!

Sveicot visus Latvijas drošsiržu – Lāčplēša dienā, vēlos atgādināt šīs latviešu dižgara Aleksandra Čaka (1901—1950) liroepiskā darba, kas tapis 30.gados un veltīts latviešu strēlnieku varonīgajām cīņām Pirmā pasaules kara un Pilsoņu kara frontēs, rindas, kas vēl aizvien dod man iedvesmu ikdienā un pārliecību saviem spēkiem šaubu brīžos.

 

Fragments no Aleksandra Čaka “Mūžības skartie”

Sprediķis Piņķu baznīcā

1916.gada 17.jūlija rītā 5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ceļā uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums, iegriezās Piņķu muižā. Šeit pulkstens 3 pēc pusdienas pulkvedis Jukums Vācietis, bataljona komandieris un nākamais Padomju Krievijas Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas virspavēlnieks noturēja Piņķu muižas vecajā, 1662.gadā celtajā Nikolaja baznīcā savu slaveno dievkalpojumu.

Un, kad dziesma rupjām balsīm pusē,
Kurā teikta Kunga žēlastība,
Pulkvedis no ģērbkambara iznāk,
Kancelē kāpj lēniem, stingriem soļiem.

Satraukts pulkvedis. Līp mati pierei.
Lūpas sausas, trakas svelmes skartas.
Grūti kāpj tas. Dvēsele vēl šaubās,
Trīc kā putns, kā smilga vējos celta.

Ko tam sacīt savai kara draudzei,
Saviem kvēliem zemgaliešu vīriem,
Kādus vārdus vēl pirms kaujas bilst tiem?
Varbūt puse rīt jau nebūs dzīva?

Garo elpas, garo drēbēs miesas.
Nāve paslēpusies durkļu galos.
Zābaki ar trānu sauli pilda.
Un nekad vēl pulkvedis nav jutis
Savu garu tādās dzelmēs grimstam.

Kāpj viņš lēnām. Jūt, kāds milzīgs pretspēks
Spiež uz leju viņa druknos plecus.
Jūt viņš: visa ilgā vergu tumsa
Viņam vienam tagad virsū gulstas.
Tikai acis, kara draudzes acis
Ceļ tam spēkus augšup, gaismai pretim,
It kā katrā viņa solī slēptos
Kaut kas dārgs un elpai velgmi sniedzošs.

Un tad stāv viņš kancelē virs visiem,
It kā mūžam likts jau tur no gala.
Pierē plaisa. Lūpās visi mūži.
Abās rokās divas karstas dūres.
Zobens likts pie altāra kā krusts tam.

Stāv kā rēgs tas. Miesa sviedriem klājas.
Savām acīm trīcošām un karstām
Redz viņš velvju izrobotos logos
Latvju zemi kūpam sev zem kājām,
Mākoņus pie pieres skūpstām sviedrus.

Un viņš jūt, kāds dīvains, smeldzošs siltums
Tā kā kaisla, rožu smarža
Velvēm cauri neredzami elpo,
Plūst uz viņu, plūst un kāpj caur audiem
Karstiem viļņiem, reibinošu tvanu,
Plūst no dūktīm, akmeņiem un putniem,
Zvēru elpām, lopu valgiem purniem;
Plūst no miesām, kas jau sen zem zemes,
Un no tām, kas tikai te vēl dzīvos, –
Atņem viņam visu seno vārgmi.
Dzvēsele kļūst atkal karsta sēkla.
Asinis kā lielas, mulsas saules
Kāpj līdz mēlei, grib tur kļūt par vārdiem.

Spējais karstums, kas pār sirdi nācis,
Pasit galvu sāņis uz to vietu,
Kur virs altāra blāv svētā glezna.

Un tad viņš jūt – stars kāds sadzeļ domas,
Pāršķeļ šaubas, īgnumu un sāpes,
Iemet stāvu bezgalības šūpās.
Mirdzošs gaišums apņem viņu visu,
Paceļ rokas pāri saules kausam,
Iedobj kājas līdz pat zemes serdei.

Tagad zin ko teikt viņš kara draudzei.
Asinis uz mēles top par vārdiem,
Stājas rindās, ceļas lielos pulkos.

− Zemgalieši, lūkojiet šo gleznu,
Svēto gleznu velvju iedobumā. −
Rāda viņš ar savu strupo pirkstu.
Balss kā bazūne skan biezos mūros.

− Kristus tur virs ūdeņiem kā smiltīm
Iet un negrimst, tāpēc ka viņš tic sev,
Savam garam, darbam, ko viņš dara.
Ticiet jūs un arī nenogrimsiet,
Neatslīksiet nebūtībā otrreiz,
Kur jau bijāt simtiem, simtiem gadu.

Savam spēkam, zemgalieši, ticiet,
Savam naidam, savai izturībai,
Savām tiesībām un slēptai laimei.

Akmenis, uz kā jūs stāvat, − jūsu,
Katra puķe, ko jūs redzat, − jūsu,
Koki, zāle, visa zeme − jūsu,
Debess augšā, telpa apkārt − jūsu
Tā kā acis, plecs un cietā plauksta,
Sūrsme, ko jūs savās sirdīs jūtat.
Tikai ticiet! Un šie mūri, velves
Un es pats ar visu sevi − jūsu.
Tikai ticiet, zemgaliešu vīri,
Tad ir nāve nebūs vairs par grūtu.

No zemzemes jūsu tauta ceļas,
Tumsa lobās nost no viņas plakstiem,
Pirksti attirpst, ceļos rodas siltums,
Un uz lūpām elpa aug kā brīns.

Irdnes druskas matos kļūst par gaismu,
Krūtis izdzer pasauli kā olu.
Delnas, kur uz mūžiem bija gūlies
Visu darbu sarecējis smagums,
Tagad ceļas līdzi putniem saulē.

No zemzemes jūsu tauta ceļas.
Bet bez asinīm tai neuzcelties −
Jūsu asinīm un jūsu kvēles:
Tas ir zieds, kas viņas sirdi glabās,
Stiprums lielais, kas to kopā turēs
Vienmēr, mūžos. Zemgaliešu vīri,
Rītu kauja. Atkal. Bet jūs zināt:
Cīņā iet ir brīvu vīru daļa,
Cīņā mirt ir brīvu vīru daļa,
Lai pēc tam kā dzīva, liela elpa
Augšup celtu visu savu tautu.

Vairāk atradīsiet te http://latvjustrelnieki.lv/lv/knigi-9593…

Krimināli politiska mafija. Definīcija.

– Likumus nedāvina Dievs, likumus raksta cilvēki. Vārds ‘’likumīgi’’ nenozīmē to pašu, ko vārds taisnīgi. Ja noziedznieku banda kādā valstī sagrābj varu, bet tas var notikt pat vēlēšanu ceļā, tad viņi izdod likumus, kas izdarītos noziegumus akceptē un salaupīto legalizē. – Andris Kolbergs.

Iz jaunāko laiku Latvijas vēstures aculiecinieka atmiņām.