Cepiens par sarunām

Pēdējās dienās pieaug Latvijas sabiedrības tvaika spiediens, kas radīts līdz ar pakāpenisku #OligarhuSarunu publicēšanu žurnālā “IR” uzreiz pēc (kāpēc ne pirms?) nopietnas pārdomas raisošiem Latvijas tautai un valstij rezultātiem pašvaldību vēlēšanās lielā daļā Latvijas pilsētu un novadu.

Cepiens par sarunām. Bet kāpēc? Redz, mēs visi zinām, ka lai sasniegtu cepšanas temperatūru, pannai ir jāuzsilst… un tad notiek cepiens. Bet kāpēc ir cepiens par sarunām? Varbūt tāpēc, ka nav pietiekamu zināšanu un izpratnes? Varbūt tapēc, ka  tiek kultivēta sajukuma un naida enerģija sabiedrībā, nevis apzinātas, pārdomātas un tiesiskas rīcības attieksme? Varbūt tāpēc, ka publiski netiek meklētas atbildes un rasti skaidrojumi uz pāris jautājumiem, pareizāk sakot, ļoti daudz jautājumu nemaz netiek uzdoti, lai gan tieši tas būtu papildus jāizdara medijiem, lai sabiedrība domātu kritiski un analītiski. Tā vietā tiek visai ātri ievirzīts “pareizais un nepieciešamais” viedoklis cik “visi visur ir uzpirkti un neviens neko nedara”, un tas tiek darīts tik agresīvi, ka šāds viedoklis jau tiek iesēts kā fakts auditorijā. Un tas nav labas žurnālistikas stils, tas vairāk līdzinās PR, melnam PR.  Bet ne par to šoreiz. Tā kā es ticu labas žurnālistikas, izmeklēšanas, tiesas, valdības un parlamenta darbībai, kā arī ticu savai valstij Latvijai un tās nākotnei, es zinu, ka svarīgi ir uzdot jautājumus un nerimties atbilžu meklēšanā, līdz ir saprašana, kam vajadzētu sekot rīcībai. Tāpēc lūkosim kā necepties, bet saprast un tad rīkoties – izdarīt secinājumus. Te un tagad par tiem jautājumiem, uz kuriem, būtu ļoti vēlams rast atbildes, lai vairāk izprastu, ne tik daudz sarunu saturu(lai gan arī to), cik – ko un kā ar tādām sarunām drīkst (nevis var) darīt tiesiskā valstī dažādi subjekti. Tos uzdošu, cerībā, ka kādu dienu kādā no Latvijā brīvajiem medijiem, kas atceras arī par savu – sabiedrības izglītošanas funkciju, izslasīšu vai dzirdēšu atbildes.

  1. Kas Latvijā un saskaņā ar kādiem likumiem un kādā kārtībā (cik ilgi, ar kā atļauju, kas kontrolē procesu) drīkst veikt sarunu noklausīšanos? Kas to dara?
  2. Kāda procesa (administratīva, civila, kriminālprocesa, vai kāda cita ) ietvaros drīkst noklausīties sarunas?
  3. Kas un kad drīkst iepazīties ar noklausītām sarunām? Kāda ir kārtība?
  4. Vai un kad šādas noklausītas sarunas ir/nav valsts vai izmeklēšanas, vai komerc, vai vēl kāds noslēpums?
  5. Ja noklausītas sarunas ir noslēpums, tad kas, kādā kārtībā un kam drīkst to atklāt?
  6. Vai ir nozīme un kāda tam, ka un kā šādas noklausītas sarunas nonāk medija rīcībā? Vai medija, žurnālista tiesība aizsargāt informācijas avotu (personu) ietver sevī arī tiesību nepārbaudīt informāciju vai izlikties nezinām informācijas iegūšanas informācijas avota rīcībā likumību?

Tie ir tādi sākuma jautājumi, pēc kā uz kuriem rastajām atbildēm, ļoti pat iespējams izrietēs virkne citu jautājumu, tā teikt, likumsakarību ķēde tikts piņķerēta vaļā pa īstam. Varbūt tad sabiedrība sāks diskusijas un izaicinājumu (man netīk vārds “problēma”) risināšanu pēc būtības. Pirms kaut ko pārmest, ka kāds neko nedara, lieti der sabiedrībai – mums visiem papūlēties saprast ko, kas un kā likumīgi drīkst darīt, un tad jau jautāt un zināt vai tas ir darīts.  Varbūt tad mēs-sabiedrība, tai skaitā mediji, arvien vairāk domātu, ko runājam, ne tikai runātu, ko domājam, un vārdam “godīgs” sinonīms nebūs “muļķis”. 😉

man_and_pan

N.B. Foto atrasts internetā te.

 

 

 

 

Advertisements

PAR KAPU SATIKSMI

Redzēju sapni. Latvijā kapu vairs nav. Vispār NEVIENA uz zemes. Nav kur apbedīt aizgājējus. Kapi pārcelti virtuālajā mākonī, e-lietu pārvaldē, īpašas nomenklatūras patiesības spējmaksas departamentā. Krustu šķērsu pa Latvijas zemi brauc oranži-melni, sarkanām zvaigznēm rotāti tramvaji ar nano-pasažieriem. Pieturas ik pēc divdesmit metriem un par izkāpšanu jāmaksā dubultā, ja esi reģistrēts nodokļu maksātājs. Ja nevar izkāpt, pasažieri iznesīs, vienlaikus  tā ģimenes locekļiem izsūtot desmitkārtīgus rēķinus uz visiem iespējamajiem elektroniskās saziņas rīkiem. Ja apmaksa nav tūlītēja, tad no bankas kontiem automātiski tiek atskaitīta summa vēl desmitkārtīgi lielāka. Cilvēki vairs nemirst un klīst. Tas ir pārāk dārgi. Dārgāk kā dzīvot.

Pamodos.

Un te nu palīdziet man atrast atbildes uz šiem jautājumiem, kas radās pēc sapņa! Lūdzu, draugi, juristi, kostitucionālo un valsts tiesību eksperti, krimināltiesību praktiķi un cienītie civilisti!

  1. Vai kapi var būt civiltiesiska darījuma priekšmets (pārdoti, nomāti, izīrēti, patapināti, utt.)?
  2. Vai kapiīpašs nekustamais īpašums, kas paredzēts TIKAI mirušo apbedīšanai, turklāt netiek aplikts ar nodokļiem, var būt civiltiesiskā apritē?
  3. Ja jā (VAR būt civiltiesiska darījuma priekšmets un civiltiesiskā apritē), tad, kas ir šo darījumu būtiskās sastāvdaļas?
  4. Ja nē (NEVAR būt civiltiesiska darījuma priekšmets un civiltiesiskā apritē), tad, kā kvalificējamas jebkādas darbības ar esošiem kapiem un tajos apbedītajiem? (Šobrīd ir paredzēta kriminālatbildība – Krimināllikuma 228.pants „Kapa un līķa apgānīšana” )

kapi

N.B. Foto atrasts internetā te

Šie jautājumi ir svarīgi un atbildes jo īpaši. Mediju paziņojumos, kā piemēram TVNET: “Jau ziņots, ka Rīgas domes Sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas komisija 5.decembrī vienojās, ka no LELB atpirks Lielos kapus, kuru teritorija aizņem 26 hektārus par aptuveni 372 000 eiro. Turklāt LELB tiks rezervēts īpašums 4000 kvadrātmetru izmērā Imantā dievnamu būvniecībai. nav ne vārda par apbedījumiem….. un vispārībā kapu būtību…

Ko darīt ar apbedītajiem? Kur un kad tos pārapbedīs, uz kurieni, kas un par cik to darīs? Tas viss līdz šim nav diskutēts un atklāts jautājumā par Lielajiem kapiem, bet ne jau tik par viņiem stāsts. Stāsts ir par kapiem kā tādiem. Nevaru piekrist, ka kapu zeme ir tikai zeme vien. Tā ir zeme, kas ir atvēlēta noteiktam mērķim – mirušo apbedīšanai. Pienākums par kapiem rūpēties ir ne tikai tuviniekiem, bet tām pašām pašvaldībām, saskaņā ar likumu. Un baznīcām arī. Tāpēc arī no nekustamā īpašuma nodokļa šīs zemes ir atbrīvotas. Savu pienākumu – rūpēties par kapiem un tos uzturēt realizē ar nodokļu maksātāju naudu vai baznīcas budžetu. Tā kā liela matemātika tur nav. Tāpēc diezgan nelietīgi no pašvaldības un baznīcas puses ir nepildīt uzņemtos pienākumus – rūpēties par kapavietām, un tad kad ilgstoši neko nedara, nolaiž līdz miskastes līmenim un faktiski neciena uzticēto….ņemt un pārdot, turklāt ne jau ar tuvinieku atļauju. Šie visi jautājumi ir būtiski. Vai tiešām mēs uzskatām un juridiski spējam pamatot, ka jebkuri kapi, pēkšņi var būt tikt atsavināti kāda vajadzībām, apbedījumi var tikt traucēti kādu merkantīlu iegribu dēļ….Tiešām? Es neesmu dzirdējusi par pārvietotiem kapiem, un ka tā ir normāla prakse pasaulē. Nudien neesmu. Kur, kad tas pēdējo reizi ir darīts?

Pie laika

Iedvesmas un spēka dziesma arī šodienai.

Vārdu autors Rodrigo Fomins(Igo), mūzikas autors Uldis Marhilēvičs

Pie laika

Klusē akmens lūpas
Kas pārvērtis mūs?
Asinis dzīslās atmiņas plūst
Kāds reiz pārtrauks klusēt
Spītā spēku vēl gūss
Asins dzīslās atmiņa
Lukturis veras tukšumā
Bet lūk tur vēl kāds kust
Tas mūsu laiks, viņš asiņo
Bet vaids kā akmens nogrimst klusumā
Tam kurš cirtīs spārnus
Sen jau pašam to trūkst
Asins dzīslās atmiņa plūst
Tam kurš atņem vārdu
Mēle kaukdama žūst
Asins dzīslās atmiņa
No tumsas šķiļas gaisma
Un visu acīs balta top
Tur tautas asinis caur mūžiem
Kā svētību sev nesa līdz

Dzīvību, dzīvību Tēvzemei
Nelūdzam - pieprasām
Dzīvību, dzīvību
Tēvzemei
Nelūdzam - pieprasām

Vārds
reis pārrauts pusē
Spītā spēku vēl gūs
Asins dzīslā atmiņa plūst
No tumsas šķiļas gaisma balta
Un mūsu asinis sev nesa līdz
Kļūst tauta varena un stalta
Laika gaismu kopā nonesīs

Dzīvību,dzīvību
Tēvzemei
Nelūdzam - pieprasām
Dzīvību, dzīvību
Tēvzemei 
Nelūdzam - pieprasām
Dzīvību, dzīvību
Tēvzemei
Nelūdzam - pieprasām

Brīvību, brīvību
Tēvzemei...Pieprasām!!!

Pateicībā

Ceļš var mainīt dzīvi
Tikai ejot esam brīvi

Nekas jau nebeidzas

Vēl nāks jaunas cerības

Tā tava spītība

Tevi uzvedīs kalnā

(Guntars Račs)

 

Pateicamies visiem, kuri atbalstīja mūs ar savu klātbūtni, rīcību, pleca sajūtu, ar spēka vārdiem un domām, 2016.gada 8.aprīlī, kad atvadījāmies uz mūžu no mūsu papa, opja, vīra, Latvijas patriota un valstsvīra, Latvijas Tautas Frontes valdes locekļa, 1991.gada Janvāra barikāžu viena no idejas autoriem un organizētājiem, Latvijas Republikas 5.Saeimas deputāta, cilvēka, kurš nekad nepadevās –  Roberta Milberga.

 

Mēs ticam, ka Latvijas tauta atkal un atkal celsies īstajā laikā un vietā darbiem mūsu visu Latvijas labā, un tas nebūs par vēlu.

 

Ģimene

Sēru vēsts

Tu būsi debesīs, zemēs,

Tu – vējā, saulē,

Tu – savējo sirdīs,

Tie Tevi neaizmirsīs.

(Vēsma Kokle-Līviņa)

2016.gada 4.aprīlī aizsaulē devās mūsu paps, opis, vīrs, Latvijas patriots un valstsvīrs, Latvijas Tautas Frontes valdes loceklis, 1991.gada Janvāra barikāžu viens no idejas autoriem un organizētājiem, Latvijas Republikas 5.Saeimas deputāts Roberts Milbergs, dzimis 1942.gada 15.augustā, Jūrmalā.

Izvadīsim piektdien, 2016.gada 8.aprīlī pulksten 12.00 no Sēru nama Jūrmalā, Slokā, Raiņa ielā 1.

Zemes klēpī guldīsim ap pulksten 13.00 Jūrmalā, Lielupē, Lielupes kapos.

Ģimene

Mūzikas radītas asociācijas

Atklājumi populārās mūzikas pasaulē, kas manī radījuši noteiktas asociācijas. Varbūt arī Tevī, lasītāj, modinās atklājumus. Nododu tālāk….

2012-08-05 12.51.19

Jūtu vienkāršībaTom Odelhttps://www.youtube.com/watch?v=5rgHYP0dD_4

Enerģijas krāsasHindi Zahrahttps://www.youtube.com/watch?v=u__00x3H8V8

UzdrošināšanāsLabirinthttps://www.youtube.com/watch?v=bqIxCtEveG8

Paļaušanās John Legendhttps://www.youtube.com/watch?v=450p7goxZqg

Miera spēksAdelehttps://www.youtube.com/watch?v=YQHsXMglC9A

Zināt ir tikums.

Vai tā kāda reklāma bija vai kas, bet atcerējos teicienu: “Nezināt ir kauns!”  Tas lika arī atcerēties un mazliet padomāt par pēdējo pāris mēnešu aktualitātēm sabiedrībā, dažādu diskusiju aktivizēšanos un izmaiņām likumos.

Ar 2015.gada 18.jūnija Likumu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas stājās spēkā 16.jūlijā, Izglītības likums tika papildināts ar 10.1 pantu, ar kuru ir noteikts, ka

10.1 pants. Izglītība un tikumība

(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

(2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.”

Aizvien uzvirmo it kā “izglītoto” un “attīstīto” cilvēku sašutums, kā tad tā – tagad (vai arī beidzot) nevarēs runāt par seksuālo dzīvi plašāk – par dažādām orientācijām, baudas gūšanas veidiem, palīglīdzekļiem, utt….Vai arī dzirdamas diskusijas par to, kā tad to visu “tā tikumiski” tagad stāstīt un mācīt jaunatnei. Un arī Papardes zieds visai aktīvi it kā pat iestājās pret šiem Izglītības likuma grozījumiem…Īsumā, noskaņa bija un arvien ir tāda, ka cilvēkiem ļoti nepatīk tieši vārds “tikumība”, nostādot to pret izglītību…. tā ir ka tas nevarētu apvienoties kopīgam mērķim – izaugsmei.

Sekojot līdzi šādām barjer-diskusijām, mani neatstāja jautājums – kopš kura laika zināšanas ir netikums? Es nesaprotu, kāpēc, piemēram, organizācija “Papardes zieds” pret šādiem likuma grozījumiem iebilda, tādējādi it kā pat netieši atzīstot, absurdus dažus pārmetumus, ka tas, ko māca PZ ir netikumiski. Lai gan tā noteikti nav. Vismaz es uzskatu, ka PZ veic ļoti labu, sabiedriski nozīmīgu izglītošanas darbu, un dara to gana toleranti un tikumiski, par ko viņiem liels paldies!

Un tas man liek domāt, ka mākslīgi tiek radītas pretējas puses, kur vienā pusē ir zināšanas, bet tikums otrā, kas ir ABSURDI.

Man gribētos domāt, ka jo izglītotāki būs mūsu bērni, un jo labāk viņi apzināsies, kas paši ir šajā plašajā iespēju un daudzveidību pasaulē, jo labāk spēs orientēties lielajos informācijas un iespēju plūdos, un jo pārliecinātāka, drošāka un arī tikumiskāka būs mūsu sabiedrība kopumā.

Tikumība nav deklarācija, tikumība ir noteikta (humāna, toleranta, civilizēta, pamatota) uzvedība un attieksme, kas balstās zināšanās un pieredzē.

Tāpēc, es nudien neredzu pamatu jebkādam konfliktam. Labs ir ar šiem grozījumiem – par zinošu UN tāpēc tikumīgu sabiedrību! 😉