Vai tādu treneri mums vispār vajag?

Oļegs Znaroks, Latvijas hokeja izlases treneris, intervijā championat.ru izteicis to, pēc kā, manuprāt, nacionālās izlases treneris viņš vairs nedrīkst būt ne profesionalitātes, ne morāles apsvērumu dēļ…
“Uz žurnālista jautājumu, vai Krievijas izlase ir pretendente uz medaļām, Znaroks atbild apstiprinoši: «Es domāju, ka jā (trīs reizes nospļaujas pār kreiso plecu).» Vai jutīsiet līdzi Krievijas izlasei? «Mēs vienmēr pārdzīvojam par krieviem, tāpēc, ka mēs principā… esam krievi.»”

Tāds spļāviens mūsu latviešu puišiem sejās, ne?

Interviju noskatīties vari te:
http://www.championat.ru/hockey/news-427054.html

Protams, paldies puišiem par to, ka varēja beidzot redzēt cīņas sparu. Pēdējā spēle pret čehiem bija patiesi skaista, lai arī zaudējums. Gaidam mājās!

Nedomāju, ka brāļi Rēdlihi, Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums un citi Latvijas izlasē spēlējoši latvieši sevi par krieviem izjūt. Izlases treneris, runājot izlases vārdā, tā runāt nedrīkst.

Iedomājieties, kā būtu un kas notiktu, ja piemēram Kanādas izlases treneris pateiktu, ka “Mēs vienmēr esam par ASV, jo mēs tašu …esam amerikāņi” ???

Tiem, kas nezin vai nesaprot, darīšu zināmu vai atgādināšu, ka olipiskajās spēlēs nacionālajā izlasē (valsts izlasē) spēlēt var tikai valsts pilsoņi. Irbe, piemēram, nekad nav pārstāvējis citu valsti kā tikai Latviju. Hokeja klubi mainās, bet klubi NAV valsts!

Nav jau runa par to, ka Latvijas izlasē spēlē gan krievi, gan latvieši – viņi visi ir Latvijas pilsoņi un pārstāv Latviju un ir PAR Latvijas izlases uzvaru. Vismaz tā vajadzētu būt. 🙂

Nav šaubu, ka nacionālās izlases, kas nav Krievijas izlases, treneris nedrīkst runāt izlases vārdā, ka “mēs principā… esam krievi” un “Mēs vienmēr esam par Krieviju”. Izlases trenerim IR jābūt PAR savas valsts izlasi, konkrētajā gadījumā par Latvijas izlasi.

Ja viņš runātu par sevi un nevis kā Latvijas izlases treneris man būtu vienalga.

😉

Advertisements

Sudrabotā LATVIJA!

Jāatzīst, ka sirds stājās skatoties skeletonu un to kādi ir braucienu laiki. Bet teikšu godīgi – Martins Dukurs un Tomass Dukurs ir fantastiski sportisti! Manā sirdī un, es domāju, arī Latvijas, šiem džekiem IR zelts. Viņi ir vislabākie – brāļi DUKURI!

Tāds ir sports, nieka 0,07 sekundes var būt un ir nozīmīgas. Tāds Laika amzieris, kas liek prātam trakot un sirdij krūtīs bungot.
Martinam sudrabs un Latvijai otrais sudrabs šajā olimpiādē! LIELISKI, lai neteiktu vairāk

Lai veselība, izturība un tik pat lieliski starti un vēl labāki nākotnē!

Tagad brāļi Martins un Tomass bez šaubām ir pelnījuši gardāko aliņu Priekā!

Brāļu spēks -> SUDRABA medaļa Vankūverā!

Kāds vārdos neizsakāms prieks šajā rītā ir pārņēmis mani un pieļauju, ka visu Latviju – brāļiem Šiciem sudrabs kamaniņu braukšanā pāriem – divniekos!
Skatījos tiešraidē un turēju īkšķus! Kolosāli!

pic

Ziedu ceremonijā arī lielisks skats – divi brāļu pāri: zelts brāļiem austriešiem Andreasam un Volfgangam Lingeriem un sudrabs mūsu letiņiem – brāļiem Andrim un Jurim Šiciem! Aiz puišiem palika visas sporta un kamaniņu lielvalstis – Vācija, Kanāda, ASV un pat Krievija!

Superīgi čaļi! Jauni, talantīgi un daudzsološi!

Mazie cinīši nogāza lielo vezumu!

Un vēlreiz pārliecināšanās iegūta par to, ka spēks ir ģimenē!!!

Mums vēl ir brāļi Dukuri skeletonā! Dikti skaisti puiši Pārdzīvošu, iespējams, visvairāk, lai viņiem veicās, jo tik labi kā šajā sezonā viņi nav vēl startējuši. Cerības ir pamatotas, tagad tikai jātic un visas labās domas tik jādomā! Lai nobrauc ātri un veiksmīgi!

pic

P.S. Mans favorīts Haralds Silovs arī šonakt startējis 1000 m distancē šortrekā labi – iekļuvis ceturtdaļfinālā. Svētdien 4-os no rīta jāskatās!

pic

Tīrām rokām, vēsu prātu un karstu sirdi! Latvieši VAR vairāk, kā paši spēj iedomāties!

Olimpisko spēļu atklāšana

Skatījos un nevaru pārstāt domāt par to, cik daudz cilvēks spēj. Cik neierobežoti daudz!

Olimpiskās spēles. SPēLES, nevis darbs, šovs, sacensības, bet spēles. Un spēlē ar prieku. Prieka pilna atklāšana, ko, diemžēl, aptumšoja skumjais notikums ar Gruzijas kamaniņu braucēja bojāeju treniņbraucienā. Skumjas, kuras atklāšanas dienā ir izjutusi visa pasaule…


Un tomēr cilvēks spēj saņemties, pārdzīvot, celties un atkal iet, un izdzīvot. Skatoties atklāšanu mani pārņēma abrīna, cieņa, neizsakāms prieks, kas ik pa brīdim, uzjundījot saviļņojumam, lika asarām tecēt pār vaigiem…

Katrs sportists, kas tur ir – ir viens no labākajiem pasaulē. Un tur ir vislabākie!!! Turēšu īkšķus šo divu nedēļu garumā par katru mūsu sportistu, kurš tur – Vankūverā noteikti darīs, cik vien būs viņa spēkos un pēc labākās sirdsapziņas. Es ticu! Nē, es ZINU, ka tā būs!

Lai fortūnas zvaigzne apspīd mūsu hokejistus, biatlonistus, kalnu un distances slēpotājus, skeletonistus, kamaniņu braucējus, bobslejistus, šortrekistus, visus mūsu mazās tautas stipros puišus un meitenes, vīrus un sievas katrā to startā! Lai izturība, pacietība un cīņas spars!

Tīrām rokām, aukstu prātu un karstu sirdi!