Lūk tā

Nav jau tā, ka spēku trūktu,

Solis kalnā smagāks kļūtu.

Tikai elpu ievilkt gribas

dziļāk nekā iebrauc stigas

Gribās “savu” līdzās just,

meklējumos nepazust.

Gribās nekļūdīties prast,

uzdrīkstēties – laimi rast,

Kaut ar klupt ne reizi vien

Tomēr celties, tārpi lien

Nav jau tā, ka būtu grūti

dzīvot tā, ja ko vēl jūti

Sirdsbalss nekliedz,

tikai klusām atgādina –

dzīve, kas ir bailēs nodzīvota,

tā ir iespēja, kas izniekota.


Advertisements