To nemīli

To nemīli

 

To nemīli, kas visiem padodas.

Kam pašam sava spēka nava.

Gan te, gan tur arvienu šaudās tas,

Ko tādā būtnē meklē būtne tava?

To pārāk viegli cita roka ņems,

Neviena laime nebūs viņam ilga.

Viņš vienu mirkli cēls, bet otru atkal zems

Un katrā vējā dreb kā sīka smilga.

Ja būsi maiga – tevi nicinās,

Ja būsi skarba – pazemīgs viņš liksies,

Bet gaismu tavā sirdī neatstās,

Un īsti dvēseles jums nesatiksies.

 

Par savu mīļo nesauc to,

Kas, redzot tavu galvu noliekto,

Ne mirkli neiespēj ar tevi bēdās būt,

Bet grib no tevis tikai prieku gūt.

Šī mīla neganta un auksta top,

Ja savu labumu tā tevī nesastop;

Un viena asara, kas tavās skropstās trīs,

Kā palu straume viņu projām dzīs.

(Mirdza Ķempe)

Advertisements

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s