Vienkārši aizej un izdari!

Lai arī  mediji saka, ka paraksti neesot savāki, tā ir maldināšana! Parakstu vākšana NAV beigusies!

Tieši tāpēc ņem līdzi pasi, 2,- Ls, ej un paraksties arī TU šodien Okupācijas muzejā laikā no pl.16.00-21.00 par grozījumiem Satversmē, lai valsts nodrošināta izglītība būtu tikai latviešu valodāhttp://ej.uz/6f4m

Kādēļ to vajag?

Pirmkārt, tas ir pašsaprotami, ka valsts nodrošina izglītību valsts valodā.

Otrkārt, visā pasaulē tā tas ir, ka valsts nodrošināta izglītība ir iegūstama valsts valodā. Savukārt, izglītība ko iegūsti citā valodā – ir paša izvēle, kuru vari apmaksāt Tu pats, vai valsts kurā šī cita valoda ir valsts valoda. T.i., mazākumtautību skolas finansē to valstis. Piemēram, Poļu skolu Latvijā finansē Polija nevis Latvija, Igauņu skolu Latvijā finansē Igaunija, nevis Latvija. Un, savukārt, Latvijai ir jāfinansē Latviešu skolas ārzemēs.
Tas ir elementāri un passaprotami. Un tā tam ir jābūt.

Treškārt, ja mēs sevi, savas tautas kultūru, savu valodu, savu zemi un valsti nesargāsim, neviens mūs nesargās.

Ja kaut visi latviešu valodas skolotāji aizietu, studenti, mazo bērnu māmiņas… Ja mēs visi, kam dārga ir mūsu valodas ilgmūžība, aizietu un parakstītos, tad mēs atkal pierādītu, ka kopā varam vairāk.
Ir jāpāspēj parakstīties līdz 28.janvārim, pēdējai janvāra darba dienai!Jo līdz 31.ir jāiesniedz jau savāktie paraksti Centrālā vēlēšanu komisijā.

P.S. Te http://www.sargivalodu.lv/kur-parakstities atradīsi informāciju kur vari Latvijā parakstīties
Un te  http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/ informācija kur to vari parakstīties , ja esi ārzemēs.

Advertisements

Barikāžu “varoņi”

Iesaku izlasīt 1991.gada 15.janvāra Augstākās Padomes stenogrammu !
http://helios-web.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910115.htm 

Lasiet uzmanīgi un tad jau paši redzēsiet, kas bija tie, ka centās savu baiļu vai okupācijas varas kungu, kam kalpoja dēļ, gudri atlaist tautu no barikādēm !

Tad arī sapratīsiet, kas tad vēl aizvien ir pie varas un kādi ir to mērķi…un mugurkauls. 😉

Manuprāt, šī stenogramma vēl un vēlreiz apliecina cik ļoti no svara bija tautas vienotība, LTF valdes un nodaļu rūpīgais darbs un, ka NEKAS tā pat vien nenotika. Tauta bija stiprāka, gudrāka un vienotāka, tik ļoti, ka neviens no pie varas esošajiem tam neticēja!

Atbildība. MK atbildība.

Pirms kāda laika izskanēja viedoklis, ka Ministru kabinets un ministri jau ir tikai politiski atbildīgi.
Papētīju.
Tā nav.
Jūsu apskatei izvilkumi no konkrēta normatīvā akta. Iesaku katram izlasīt arī Latvijas Republikas SATVERSMI, kas ir pamatu pamats citiem normatīvajiem aktiem šajā valstī.

Bet tagad ķeramies pie lietas…;)

Ministru kabineta iekārtas likums

“..3.pants. Ministru kabineta kompetence
Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem.

4.pants. Atbildība

(1) Ministru kabinets kopumā atbild par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību.
(2) Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.
(3) Neatkarīgi no politiskās atbildības Ministru kabineta loceklis par savu rīcību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administratīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

pic

*foto no google.com

Lodes un Jautājumi

Noskatoties šo raidījumu http://ltvzinas.lv man radās vairāki jautājumi. Re kur daži no tiem:

Kādi tad ir nozīme ložu chaulītēm kā pierādījumam izmeklēšanā un ierochu identificēšanā, kā arī iespējamo vainīgo noskaidrošanā? Vai tiešām nav nekādas nozīmes?

Ja lietiskie pierādījumi ir tikai tie, kas ir izņemti, tad jau sanāk, ka jo mazāk izņem un “ierauga”, jo mierīgāks darbs?

Kas būtu tas likums, kurš neļauj vēl 30 gadus noskaidrot patiesību?

Kā lietiskie pierādījumi ir nonākuši kriminālo struktūru rokās, vai nevienam par to nav jāatbild?

pic

Citāts zināšanai no Deivida Ouena grāmatas “Noziegums un zinātne”, 111.lpp.: “Kad tika izveidotas lodes, kuras bija izvietotas ar vienu lādiņu vienā noslēgtā patronā ar chaulīti, izmeklētājiem parādījās iespēja strādāt ar jauniem pierādījumiem. Kad lādiņš eksplodē stobrā, tas izplešas uz abām pusēm, dzenot lodi uz priekšu un patronas chaulīti atpakaļ, art ievērojamu spēku pret ierocha stobra rezgali. Uz chaulītes, kas tiek izmesta pēc izšaušanas, atrodami nospiedumi, pēc kuriem var spriest par stobra aizmugurējās daļas uzbūvi un šaujamierocha mehānismiem, piemēram, belzni. šīs zīmes ir atšķirīgas dažādiem šaujamierochiem, bet identiskas visām patronām, kas izšautas no konkrētā šaujamierocha.

Kādi jautājumi rodas Tev? Uzraksti komentāros!

Labprāt apkopošu jautājumus, kurus vēlāk iesniegt LR tiesībsargājošās iestādēs atbilžu saņemšanai. 😉

*Foto no google.com

Aklam redzams

Ne kauna, ne goda… http://www.pietiek.com/raksti/valdiba_slepeni_atbr…

Atliek vien ikvienu MK locekli, kopš 2008.gada saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 89.panta. “Kaitniecība”

Par darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai,

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.01.2004.)

 

 

Un Re kā, dienas otrā pusē jau viss mainījies un visi ir atbildīgi  http://www.delfi.lv/news/business/finance/em-valsts-nav-atbrivojusi-parex-un-citadeles-vadibu-no-atbildibas.d?id=36244059

1991.gada Barikāžu piemiņas zīmes atklāšana…

Vakar biju Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Tur notika Latvijas vēsturei svarīgs notikums – 1991.gada 12.janvāra Lielajā aulā notikušās Latvijas Tautas frontes 3.sasaukuma domes ārkārtas sēdes, kurā pieņēma lēmumu par Vislatvijas tautas manifestācijas “Par neatkarīgu, demokrātisku Latviju” rīkošanu, piemiņas plāksnes atklāšana.

Gribu dalīties savos novērojumos un pārdomās.

Latvijas Universitātes Lielā aula 2011.gada 10.janvārī, pirmdienas dienā, pl.16.00 ir gandrīz pilna ar cilvēkiem, kuri nākuši, lai būtu klāt šai pasākumā.  Lai būtu vēstures liecinieki.  Sanākušie vēstures liecinieki ir gados veci cilvēki (pāri 50), nepiedien gan tā teikt, bet viņi paši jau reiz vēsturi veidojuši un nu jau kļuvuši gandrīz par vēsturi. NAV jauniešu. Esmu vienīgā jaunās paaudzes pārstāve, ja neskaita mazu ~10 gadus jaunu puiku, kas atnācis līdzi, visticamāk, vectēvam, kamēr vecāki strādā…

Atkārtošos un uzsvēršu – NAV jauniešu, nedz studentu, nedz skolēnu, nedz augstākminēto “vēstures liecinieku” bērni… Dīvaini jeb drīzāk likumsakarīgi. Pie šādas situācijas parasti noved vēstures noniecināšana, vēstures apmelošana, centieni likt to aizmirst un vēstures noliegšana merkantīlu mērķu vārdā…

Ir ieradušās vairākas augsti stāvošas vai stāvējušas amatpersonas, bet nav to, kas neļautu melot par 1991.gada Barikāžu laika notikumiem. Un, šķiet, ka arī tas ir likumsakarīgi. Tie cilvēki, kas zin kā tapa, kas organizēja barikādes, tie paši zin, kas ir un ko ir paveikuši mūsu valsts – Latvijas labā.

Tikai šajā pasākumā šo cilvēku vārdi izteikti  negribot veļas pār runātāju lūpām, kā karsts kartupelis tiem ir patiesība.

Pasākuma runātāji, no Latvijas puses, ir nākuši savu spalvu glaudīt, tīksmināties un pazīmēties…un kārtējo reizi neuzkrītoši, bet dziļāk zemē rakt vēsturi.

No Lietuvas un Igaunijas ieradušies viesi runā (tiešais tulkojums, klausoties iepriekš izsniegtajās “austiņās”) dzīvi – tā, lai stiprinātu mūsu Baltijas tautu garu, lai modinātu tās spēku, lai mēs paši vēl un vēlreiz sev noticētu un reizē arī apzinātos, ka brīvība ir jāsargā. Ar tās atgūšanu nav gana!

Un jā, vienīgi lietuvieši un igauņi sauc lietas īstajos vārdos – okupācijas karaspēks, okupācijas varas iestādes, okupācijas laiks, utt. utjp. Latvijas runātājiem tas ir padomju laiks, padomju karaspēks, padomju varas iestādes. Attieksme un izpratne, kā arī identifikācija un identificēšanās.

Visu laiku gaidu, kad tad tiks atklāta minētā piemiņas zīme.  Nu jau divas stundas ir ilgušas runas. Zinot tā laika vēsturi, nespēju iedomāties citu vietu kā Lielajā aulā pie sienas tieši virs melnajām klavierēm, pie kurām tad arī radās “Instrukcija X stundai”.

Pasākuma beigās nožēlojams ir plāksnes atklāšanas brīdis – ar roku pamājot  uz sev aiz muguras esošajām durvīm Romualds Ražuks norāda, ka tur viņa ir, aiz sienas, gaitenī… Kā nekam nederīgs gruzis, kurš kritis garām gružukurvim… Kā traucēklis ir šī plāksne. Tā nav savā goda vietā, tā nav vēsturiskajā tās vietā. Vēsture ir atkal noniecināta.

Pēc kā ātri pasākuma viesi tiek aicināti iemalkot tēju Latvijas Universitātes pagrabiņa kafejnīcā un turpināt kavēt laiku atmiņu sarunās…

Vēstures liecinieki nesteidz ne svinīgi ieraudzīt minēto plāksni, nedz kā citādi cienīgi aplūkot to. Tā nav svarīga.

Es jutos kā “it kā” nevienam nezināma cilvēka bērēs.  Skumji un nožēlojami.

______

Zemāk variet aplūkot manis uzņemtos fragmentus no 1991.gada janvāra Barikāžu piemiņas zīmes atklāšanas pasākuma Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2011.gada 10.janvārī.

Uz plāksnes stāv rakstīts:
“1991.gada 12.janvārī Lielajā aulā notika Latvijas Tautas frontes 3.sasaukuma domes ārkārtas sēde, kurā pieņēma lēmumu par Vislatvijas tautas manifestācijas “Par neatkarīgu, demokrātisku Latviju” rīkošanu.

Manifestācijā Rīgā 1991.gada 13.janvārī piedalījās vairāk kā 500 000 cilvēku.

LTF domes valde šajā sēdē pieņēma lēmumu par stratēģiski svarīgu objektu aizsargāšanu Rīgā un Latvijas pilsētās.

Pēc manifestācijas sākās barikāžu celšana.”



P.S. Barikāžu unikalitāte ir atzīta arī starptautiski http://vip.latnet.lv/LPRA/sharps_bar.htm