VALSTS amatpersonas atbildība – 2000 latu. Kas gan ir 2000? Vai BARGS sods?

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atzina par vainīgu dienesta viltojumā apsūdzēto Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci un piesprieda viņai naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā, lai gan prokurore prasīja divreiz bargāku sodu. Pati Muižniece savu vainu neatzina. Tā mums šodien 2012.gada 25.oktobrī ziņo portāls www.TVNET.lv

Spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā un tas ir pārsūdzams. Vai to kāds-advokāts vai prokurors vai pati apsūdzetā darīs, nav zināms.

Un ne jau tas šajā situācija šobrīd ir būtiski.

Manuprāt, svarīgi ir sākt pēc būtības izprast amatpersonu kā tādu atbildību vispār. Un cik tad valsts vara – likumdevējs, izpildvara un tiesu vara – ir vienlīdzīga pret visiem sabiedrības locekļiem jebšu saudzīga tieši pret “savējiem” – valsts sektorā strādājošajiem – amatpersonām.

Visupirms domāju, ka mēs visi saprotam, ka amatpersona tomēr ir apveltīta ar lielāku varu kā pilsonis vulgaris. Amatpersona viena pati vai kolektīvi ar citām amatpersonām pieņem lēmumus, kas tieši vai netieši ietekmē pilsoni vulgaris vai veselu kopumu šādu pilsoņu vulgaris. Tikmēr pilsonis vulgaris viens pats ietekmēt amatpersonu vai pat vairākas amatpersonas nevar gan. Jūs teiksiet – ir tak vēlēšanu tiesības un reizi 4 gados kaut ko ietekmēt pilsonis vulgaris var jau gan. Jā, jā…tikai ne jau visas amatpersonas ir vēlētas. Jo īpaši tiesneši un prokurori, jo tos apstiprina amatā kādas citas amatpersonas. Tiesnešus apstiprina Saeima jeb likumdevējs. Prokurorus amatā ieceļ Ģenerālprokurors. Tauta jau viņus nevēl, lai kaut vai reizi 4 gados pārvērtētu viņu darbu, tā kvalitāti un ak jel – godaprātu.  Starpcitu, neviens arī nepārbauda to veselo saprātu… psihiatra pārbaude netiek veikta.

Situācija ar Vinetu Muižnieci – bijušo LR Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju, Satversmes tiesas tiesnesi un, atgādināšu, uzticīgu “Tautas partijas” vērtību paudēju un iedzīvinātāju, ir vērtējama ne tikai no likuma bardzības viedokļa, bet arī no tikumu prizmas. Un es šoreiz par to otro – par tikumiem, kas veido un satur kopā sabiedrību, gribu padomāt.

Foto: Raitis Plauks, F64

Apsūdzību Vinetai Muižniecei prokurore Ilze Gailīte  izvirzīja par Krimināllikuma 327.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu –

327.pants. Dienesta viltojums

(1) Par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, —

soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.”

Kā sodu tiesā prokurore izvēlējās pieprasīt nevis arestu vai piespiedu darbu, bet gan maksimālo paredzēto naudas sodu, t.i., 20 minimālās mēneša algas jeb 4000 latu.

Iespējams, prokurore tādējādi ir cerējusi veicināt Latvijas budžeta ieņēmumus, kas ir smieklīgs guvums valsts budžetam, kur nu vēl uzskatāms par nopietnu sitienu pa Vinetas Muižnieces kabatu. Diemžēl, šāds sods veicina ne jau vainīgās personas tiesisko apziņu, kur nu vēl sabiedrības izpratni par taisnīgumu.

Tiesa ir bijusi vēl iejūtīgāka un kā sodu, lēma piespriest naudas sodu 10 minimālo  mēnešalgu apmērā, kas ir 2000 latu. BARGS SODS! Pamācošs sods personai, kura ne tikai, veicot noziedzīgo nodarījumu, ir bijusi valsts amatpersona, bet ir bijis likumdevējs – tiesiskuma radītājs.  Pēc būtības ar paaugstinātu atbildību un tiesībām apveltīta persona.  Jā, ne jau kuras katras amatpersonas, bet valsts amatpersonas tādas ir. Jā, tiesiskā valstī likumdevējs ir tas, kas rada noteikumus tiesiskuma dzīvotspējai tiesību normu formā. Tiesiskā valstī likumdevējs ir ne tikai likumu radītājs, bet arī tikumu sargs. Tikumu sargi tā pat ir arī izpildvara un tiesu vara, un arī ceturtā-mediju vara. Un protams arī visa sabiedrība kopumā.

Vai piespriestais sods par dienesta viltojumu – dokumentu viltošanu – vienai no augstākajām valsts amatpersonām 2000 latu apmērā ir spļāviens sejā tiesiskumam, tikumiem un arī taisnīgumam? Varbūt šis process un sods ir apliecinājums absolūtam tikumu un vērtību deficītam visos valsts varas atzaros? Vai šie 2000 latu kā sods sabiedrībai liek izdarīt secinājumu, ka amatpersonu darbības – viltojot dokumentus, ir vismaz kaitīgas visai sabiedrībai un valsts jurisdikcijai kā tādai?

Tas pats likumdevējs uzskata, ka, ja dokumentu vilto pilsonis vulgaris, tad gan viņam sods var būt līdz pat diviem gadiem reālas brīvības atņemšanas. Skatīt Krimināllikums 275.pantu.

Ko gan sabiedrība var secināt? Visi saprot, ka dokumentu viltošana netiek veikta tāpēc, ka nav ko darīt. Dokumentus vilto, lai gūtu labumu, visbiežāk tieši materiālu. Tādējādi sabiedrība, iespējams, var secināt to vien, ka visai lēta padarīšana ir dokumentu viltošana, ja to veic valsts amatpersona.  Ja to darītu pilsonis vulgaris, tad ar tādu “sīceni” likumdevējs gan neļautu atpirkties.  Pie šādiem apstākļiem tieši valsts augstākās amatpersonas dokumentus var viltot uz nebēdu, jo no dokumentu viltošanas iegūtais labums pašam viltotājam noteikti būs lielāks kā samaksa-sods, kādu nāksies veikt kā iemaksu valsts budžetā amatpersonai…ja vien viņu pieķers un notiesās. Bet, ja pieķer pilsoni vulgaris, tad gan līdz pat diviem gadiem cietumā var iesēsties.

Ko vēl sabiedrība varētu secināt? Kādus jautājumus sabiedrība varētu vēl uzdot?

Interesanti, kāpēc gan nav ticis pieprasīts un piespriests tāds, visnotaļ audzinošs soda veids kā piespiedu darbs? To varēja noteikt uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām, t.i., no vienas darba nedēļas līdz pat 7 darba nedēļām. Un kāpēc gan ne? Kāpēc gan tautai gandrīz divus mēnešus neredzēt kā Muižņieces kundze veic beidzot sabiedrībai nepieciešamos darbus?

Vai tiešām 2000 latu sods šai kundzei liks kaut vai nosarkt par paveikto? Vai viņa pirms nākamo dokumentu viltošanas apdomāsies, zinot, cik tad tiesu varas acīs lielu skādi veseli 2000 latu nodarījis šāds noziegums?

Vai citas amatpersonas apdomāsies?

Vai sabiedrība valsts varai un amatpersonām vairāk uzticēsies?

Vai tiešām prokurorei, kas pieprasīja 4000 latu sodu, tas ir licies adekvāts sods par nodarīto kaitējumu visai Latvijas valsts, tās sabiedrības tiesiskajai apziņai? Vai arī, kā ierasts, valsts vara NESASKATA kādu tad kaitējumu valsts amatpersonas nodara ar savu noziedzīgo rīcību?

Vai tiesnesis, nosakot sodu 2000 latu apmērā, tiešām uzskata, ka ar to ir gana, lai sabiedrība atgūtu ticību likumdevējam, tiesu un izpildvarai pēc būtības?
Vai kriminālprocesa izstrādei un lietas izmeklēšanā no valsts budžeta iztērētā nauda nav bijusi vairākkārt lielāka kā piemērotais sods? Un tas pats sods ja tiks maksāts, tad jau arī savā ziņa tieši no valsts budžeta, jo atstādinātā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece algu saņem no valsts budžeta, tas ir no nodokļu maksātāju veidota budžeta…savā ziņā tauta apmaksā šo personu tiesāšanās gaitas pilnībā. Kur tad ir samērīgums? Kur pazudis taisnīgums? Kur pazuduši tikumi?

Vai tiešām tikumu vairs nav? Vai tiešām tikumi jau ir viltoti likumos tiktāl, ka vērtība vairs nav nekam, bet cena ir noteikta visam?

———
Un atkal Latviju pāršalc ziņa par vēl vienu valsts amatpersonu Regīnu Simsoni (Sociālās integrācijas valsts aģentūras vadītāja), kas arī, iespējams, veikusi dienesta viltojumu.
Cik tad vēl ir šādu, pagaidām nepieķertu, valsts amatpersonu?

* Pilsonis vulgaris – pilsonis, cilvēks parastais.

Advertisements

Pilsonība kā dāvana?

Jautājums par iespējamo referendumu par grozījumiem Pilsonības likumā, ar kuru nepilsoņiem piešķirtu pilsonību automātiski ar 2014.gada 01.janvāri, ir un būs Latvijas dienaskārtībā vēl ne vienu dienu vien.

Vakar iepazinos ar starptautisko tiesību speciālista Mārtiņa Paparinska atzinumu, kas sniegts Centrālai Vēlēšanu komisijai(CVK) pēc pieprasījuma. Ar kuru aicinu arī Jūs iepazīties.

Jāteic uzreiz, ka M.Paparinskis jautājumu skatījis no starptautisko tiesību viedokļa, neanalizējot nacionālās tiesībpolitikas problemātiku konkrēto pilsonības tiesību aspektā.  Kopumā interesants un patīkami kompakts un argumentēts viedoklis, par ko atzinuma autoram patiesi jāsaka paldies.

Minētais atzinums ir raisījis arī pāris pārdomas.

Ir vairāki jautājumi uz kuriem vēl atbildes jāmeklē, bet šoreiz par kādu starptautiskas nozīmes, bet iekšēji risināmu jautājumu, kas nav atbildēts šajā atzinumā un uz kuru atbilde Latvijai ir jāmeklē. Un tas būtu –  Vai apstākļos, kad par personām – nepilsoņiem valstij nav pilnīgas informācijas, vispār dienas kārtībā drīkst būt jautājums par personas statusa automātisku maiņu?

Latvijai NAV zināms cik nepilsoņi faktiski IR Krievijas pilsoņi.  Krievija šādu informāciju nevienai valstij NESNIEDZ. Tādējādi, mēs arī nezinām vai Krievija kā PSRS tiesību un pienākumu mantiniece savu pienākumu-pilsonības piešķiršanu- nav pildījusi? Kā min cienītais Martins Paparinskis : “Valstu pēctecības gadījumā (Kā tas ir Krievijas gadījumā, jo Krievija ir PSRS pēctece – mana piebilde) valstīm ir pienākums piešķirt pilsonību; gadījumos, kad valsts turpina pirmsokupācijas valsti (Kā tas ir Latvijas gadījumā, jo Latvija atjaunoja pirmsokupācijas Latviju – mana piebilde), tai nav pienākuma, bet ir tiesības piešķirt pilsonību;“.

Domāju, ka visiem ir saprotams, kas šajā gadījumā ir Krievija un, kas Latvija, un kādas tiesības un pienākumi katrai ir.  Latvija līdz šim jau ir bijusi gana toleranta un pretimnākoša, radot nepilsoņa institūtu, kā arī dodot nepilsoņiem iespējas naturalizēties un kļūt par Latvijas pilsoņiem. Latvija ir devusi izvēles iespējas.

Tādējādi, šīm personām, šobrīd nepilsoņi, kuras nebija Latvijas pilsoņi un nevarēja par tādiem kļūt pēc vēsturiskajiem kritērijiem, bet tikai naturalizācijas ceļā, faktiski pēc 1991.gada bija un vēl aizvien ir tiesības Krievijai prasīt pienākuma izpildi – pilsonības piešķiršanu.

Ievērojot minēto, saprotu, Mārtiņa pozīciju, ka viņš atzinumu sniedzis raugoties tikai no starptautisko tiesību viedokļa. Tomēr šis jautājums arī ir aktuāls un obligāti izskatāms, vērtējot situāciju ar nepilsoņiem pēc būtības.

Tāpēc domāju, ka pie apstākļiem, kad nav zināms vai nepilsoņi nav kādas citas valsts pilsoņi, tai skaitā Krievijas, kas šādu informāciju nesniedz jeb tur slepenībā, pēc būtības vispār nav izskatāms jautājums par pilsonības piesķiršanu automātiski jeb uzdāvināšanu.

—–

Te CVK mājas lapā var iepazīties arī ar citiem atzinumiem Pilsonības likuma grozījumu referenduma sakarā.

Cilvēks varā

Lasu Ingas Springes vienu no pētījuma daļām šīs nedēļas žurnālā “IR” par to, kā tad mums ir vislielākā ienākumu nevienlīdzība ES.  Lasu un ir skumji. Un mani nevis pārņem bezcerība, bet gan ticība, ka reiz mana tauta – Latvijas tauta celsies, iztaisnos savas muguras un beigs samierināties ar netaisnībām. Un liks saprast, ka nevis “godīgs” ir sinonīms vārdam “muļķis”, bet gan kā minimums  “tautas nodevējs” un “savtīgais” ir sinonīmi vārdam “muļķis”.

Lasu un acu priekšā atkal atminos reizi, kad vienā no konferencēm tai pašai mūžam pieklusinātā, cietējas balsī runājošajai Labklājības(!) ministrei  Ilzei Viņķelei reiz uzdevu jautājumu, kā gan viņa var apgalvot, ka viss ir normāli, ja iztikas minimums Latvijā ir faktiski lielāks kā valstī noteiktā minimālā alga, no kuras vēl nodokļus atvelk, tad viņa, acīs skatīdamās, visai aizkaitināta, ka jautājumi tiek uzdoti pēc būtības, teica, ka tā nu tas ir, un tas ir normāli…viņai normāli, jo viņa ar to savā dzīvē nesaskaras. Un šķiet, ka nekad arī nespēs saprast tos, kuriem tā ir.  Auditorijā esošie Vācijas profesori bija neizpratnē, kā tāda situācija vispār var būt, jo ES to aizliedz. Viņi pat pārprasīja vai tiešām tā tas ir? Ir, ir… Mums to Latvijas varneši apzināti noklusē jeb pareizāk sakot izliekas neredzam, jo viņiem tas IR tik ļoti izdevīgi, viņus personiski tas tak neskar.

Jūs man teiksiet, Dace, kur gan paliek Tava cieņa pret valsts amatpersonām, godājamiem tak’ cilvēkiem?

Pirmkārt, cieņa ir abpusējs jēdziens. Otrkārt, cieņa ir pret tiem, kas to pelnījuši. Bet es nekad neesmu cienījusi un necienīšu cilvēkus tikai to ieņemamā amata dēļ. Nekad. Lai kādi ordeņi, pagoni un CV nebūtu. Jebkuru cilvēku es cienu par tā godīgu un taisnīgu rīcību.  Sākot no sētnieka līdz valsts prezidentam. Par meliem, negodīgu un savtīgu rīcību(kaut pēc manis ūdensplūdi) cienīt nevar NEVIENU. Un necienīgiem cilvēkiem, līdz mielēm ir jāizjūt to nožēlojamā cena, par kādu tie kalpo netaisnībai.  Kāpēc cena? Tāpēc, ka vērtība šiem cilvēkiem nav nekāda… Pat nepārsteidz šīs “SAVAS Labklājības ministres” Viņķeles rīcība, jāteic, ka priecē fakts par tās saņemto sodu, par ko šodien ziņo Pietiek.com Ja šai dāmītei kaut mazliet būtu saglabājies kauns un kādas morāles vērtības, viņa no sava amata atkāptos VAI beidzot sāktu strādāt Latvijas tautas labā. Otrais variants gan šķiet neiespējams, pirmais maz ticams… Izvēle viņai un citiem pie varas esošajiem ir.

Un nevajag teikt, ka valstī nav naudas, lai palīdzētu nabadzīgākajiem. Nauda IR. Pie varas esošiem tādas GRIBAS palīdzēt nav.  Vai arī kāds tiešām tic, ka Parexam, airBalticam, Krājbankai, un citiem “nabadziņiem” palīdzība vairāk vajadzīga kā bērniem un ģimenēm, kam pat maizes rikai dienā nesanāk, godīgi strādājot, un ne jau pašu vainas dēļ, bet gan tieši pie varas esošo radītās nodokļu sistēmas dēļ?

Varbūt profilaksei un progresam uz kādu mēnesi samainīsim vietām Ingas Spriņģes stāsta varoni Zani un Latvijas Labklājības ministri Viņķeli ar visu valdību un parlamentu? Varbūt tad varneši pie sajēgas nāks?

Un arī, laikam, maz ticams, jo jau 2009.gadā(laikā, kad tieši Kalvīša trekno gadu sekas – krīze uzņem apgriezienus un tieši daudzām, vismazāk aizsargātajām sociālajām grupām vara pievelk jostas, savas palaižot vaļīgāk) Latvijas likumdevējs no Krimināllikuma klusiņām svītro sociālās grupas kā genocīda nozieguma objektu. Sakritība? Teikšu, ka likumsakarība, jo pie varas esošo mērķis acīmredzami tak nav tautas labklājība…vai ne?

P.S. Viņķeli un jebkuru citu Labklājības ministru pieminēšu visu laiku, jo tieši LABKLāJīBAS ministram ir jākliedz pilnā balsī par netaisnībām, kas notiek, nevis jāmierina tauta ar tukšiem solījumiem. Labklājības ministram ir jāsit kulaks galdā un jāsaka, ka nebūs nekāda palīdzība bagātajiem, kamēr nabagiem netiks palīdzēts… Labklājības ministram ir jābūt tam, kas iestājas par bērniem, nevis sev tīkamiem bezmaksas juridiskiem pakalpojumiem. Labklājības ministram ir jāstrādā, lai labklājība būtu visiem, nevis tikai paša “draugiem” – varai tuvākajiem.

——-

Tikai viena no daudzajām ES rezolūcijām, kuras LV ignorē ir šī, ko vara izliekas neredzam… http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2012:070E:0008:0018:LV:PDF … 3., 29., 46.punkti…