2012 Top 3

2012.gada mans dziesmu, kas palikušas atmiņā un skanējušas ausīs arī tad, kad apkārt kluss… TOP3:

1. Pink – “Try”

2. Muse “Madness”

3. The Sound Poets “Mēģini vēl”

Un ārpus konkursa ir Ulda Stabulnieka dziesma “Mežā” no pēdējā albuma. To diemžēl gan internetā neatradu, lai Tev arī taptu zināma.

Protams, ir vēl daudz skaistu un kolosālu dziesmu, bet šoreiz minēju tikai trīs. 🙂

Kāds ir Tavs top3? Droši komentāros liec iekšā!;)

Advertisements

Pirms mijam gadus…

Laiks patiesi skrien vēja spārniem un nemanot jau atkal ir klāt pēdējās vecā 2012.gada dienas, stundas un minūtes, kad katram no mums ir par ko padomāt, ko atcerēties, pasmaidīt un, iespējams, pašiem sev ko teikt… Nu jau pāris gadus, tieši pirms gadu mijas esmu iedibinājusi tādu tradīciju – uzrunāt Tevi, lai arī varbūt pats/-i to nemaz vēl nezini. 🙂

Ar sevi parunāšu, zinu, ka to izdarīt vēl paspēšu, bet noteikti negribu nepaspēt pateikt Tev – draugs/-dzene, lasītāj/-ja, sekotā/-ja,  to, ko nevaru paturēt pie sevis. Un arī nevēlos.

Zinu, ka nekas nedz manā, nedz Tavā, nedz kāda cita cilvēka dzīvē nenotiek tā pat vien.  Un šogad atkal esmu to izbaudījusi līdz mielēm. Lai kaut kas notiktu manā dzīvē, nepietiek taču ar to vien, ka es viena rīkojos. Rīkojās arī notikumu, situāciju, mirkļu dalībnieki (Tu, vai kāds cits)… Ja gribi, mēs to varam nosaukt par Likteni. Lai arī kas tas būtu, galvenais ir tas, ka katram (!) notikumam ir kāda nozīme. Varbūt, ne vienmēr uzreiz mēs to spējam uztvert, novērtēt un pieņemt, bet tā ir gan.  Un tā kā Tu arī esi piedalījies/-usies vismaz kādā notikumā manā dzīvē, es gribu Tev pateikties…

Un nemaz nebrīnies!

Paldies tieši par to, ka šajā gadā, kaut mirkli, vēlot man sava dārgā laika, esi palīdzējis/-usi man augt, attīstīties, domāt un būt patiesi man pašai un kļūt labākai kā cilvēkam, kā personībai, kā būtnei.

Paldies saku katram, kuru šogad esmu sastapusi un iepazinusi vai kuru jau sen pazīstu, katram, kas šogad ir devis kaut mazliet savas artavas manas dzīves piepildīšanā un izkrāsošanā ar visdažādākajām jūtu un emociju krāsu gammām – skumjām, vilšanos, sajūsmu, asarām, dusmām, apjukumu, prieku, smaidiem, naidu un mīlestību.
Un jā, paldies, ka esi ļāvis/-usi arī man piedalīties Tavā dzīvē kaut nedaudz. Tas ir bijis liels gods. Patiesi.
Jāsecina, ka tik daudz kas ir izjusts un pilnībā, un daudz kas vēl jāizjūt…

Ir pamatotas aizdomas, ka šajā gadu mijā neies cauri ar pateikšanos vien…
Gribu arī Tev ko novēlēt…
Visupirms jau novēlēšu pacietību, tā ir nepieciešama vienmēr un palīdz katram sevi labāk iepazīt. Vēlu arī iemācīties piedot brīžos, kad tas šķiet tik grūti. Piedot sev un arī citiem, jo piedošana sākas ar piedošanu sev, lai kas tas arī būtu. Novēlu iemācīties iejusties otrā cilvēkā, tuvākajos, savos mīļajos, tajā kā jūtās otrs. Novēlu iemācīties klausīties, ne tikai dzirdēt, redzēt, ne tikai skatīties un sajust ar sirdi, ne tikai fizisku pieskārienu.

Un vēl novēlu…
Veselību, lai tā ir laba, bet reizēm, tomēr, lai liek Tev to novērtēt un rūpēties par sevi un saviem tuvajiem.
Vēlu, lai arī nākamgad Tev būtu daudz mazu un lielu sapnīšu, mērķu un cerību, lai Tu virzītos uz priekšu visā ko dari un, kas esi. Nebaidies sapņot! Vēl vairāk – Sapņo ar atvērtām acīm, tad sapņi piepildās!
Noteikti gribētos, lai Tev apkārt ir labi cilvēki, kas Tevi padarītu kaut par kripatiņu labāku un laimīgāku. Un jā, arī pats/-i esi labs/-a pret citiem.
Drosmi un izturību visā, ko dari! Mēs katrs varam daudz…Un kopā vēl vairāk! Un viss, ko mums liktenis liek izjust, pārciest un pārbaudīt ir tikai tik daudz, cik daudz mēs spējam izturēt. Un ne vairāk.
Bet pats galvenais, bez kā nu nekādi un nekur – mīlestību! Patiesu, nesavtīgu un tīru mīlestību, tādu, kas Tevi pacels spārnos kaut pāris centimetrus virs zemes un acīs iedegs kaisles dzirkstelīti, kas kurs dzīvesprieka ugunskuru!

Prieka, krāsu, emociju, neaizmirstamu un pozitīvu notikumu piepildītu, skaistu un sasodīti laimīgu Tev Jauno 2013. Lokanās čūskas gadu! 😉

cuska

P.S. Foto atrasts te

Kalns

Lieliski pirmie Ziemassvētki!

Esmu tikusi uz kalnu vēl 2012.gadā un jāteic, ka neesmu aizmirsusi to, ko vēl februārī man iemācīja lieliskais Jēkaba gravas instruktors Inguss.

Ir kolosāla sajūta atkal uzkāpt uz slēpēm un sajust Latvijas gaisu kalna augšā, dzestro vēju traucoties lejup… dzīve ir skaista, draugi! Baudiet ik mirkli! Starpcitu, kad braucam uz kalnu? 😉

IMG_20121225_155455

P.S. Uz kalna neieslēdzās Endomondo nezin kāpēc, bet +/- ~10km būs noslēpoti pa gandrīz 2 stundām. 🙂

Visiem, visiem Jums un mums!

zsv1

Tā noskaņa ir netverama,
Ko decembris mums sirdī auž,
Tā plūst no cilvēkiem un namiem,
To piesnigušie meži pauž.
Tā savu roku liek uz pieres,
Kaut dienu dūrainis tik īss,
Ka blakus skopam saulesstaram
Jau vakarēnu skropstas trīs.
Tā noskaņa,ko sevī nesam,
Mums palīdz tumsu pārdzīvot
Tas ir tas netveramais brīnums,
Kas gaidīšanas laikam dots.
Kas izplaukst dvēselē ikvienā,
Kad Ziemassvētki durvis vērs,
Un lielā prieka vēsts mums zvaigznes
Pār visām gada dienām bērs.

/autors nezināms/

Priecīgus, gaišus, siltus un mierpilnus Ziemassvētkus!

Laimīgu, sasodīti laimīgu Jauno 2013. lokanās čūskas gadu!

 

 

P.S. Skaistās kartiņas autors ir Marta Jankeleviča

Drausmīgi ir tādi cilvēki, savā iedomībā slīkstoši – neskatās un apgalvo, ka neredz. Neklausās, un saka, ka nedzird. Nedomā, ne vella nezina un apgalvo, ka visu saprot labāk par tiem, kas domā, zina un ir izglītoti.

Sargiet sevi no tādiem. Un vēl vairāk sargieties par tādiem kļūt.