Sakrājās domas…

Pēdējās dienās sanācis mazliet vairāk kā ierasts aizdomāties par mūsos – cilvēkos notiekošo. Jau sen zinu, ka neatkarīgi no konteksta kādā tas jāizdara, vai tās būtu attiecības, darbs, pasākums vai jeb kas cits…visgrūtākais lēmums, kāds ik pa laikam ir jāpieņem, ir – pagriezties un aiziet vai tomēr palikt un pacensties vēl mazliet vairāk.

Lai kādu arī lēmumu pieņemam, tas ir pareizs. Pareizs mums, ja vien paši esam to pieņēmuši.

Es tiešām domāju, ka nav jābīstās izdarīt izvēles un pieņemt lēmumus. Ir jābīstās neizdarīt to pašam, pieļaut, ka kāds cits izlemj mūsu vietā.

Un vēl – lēmumus mēs pieņemam zibenīgi, tikai to izpildi visbiežāk nez kādēļ atliekam. Bet no lēmumiem sastāv mūsu dzīves.

Bet dzīve tak ir par īsu, lai to atliktu.;)

images

P.S. Foto atrasts te.

Advertisements

Par algu sastrēgumiem.

Vakardien, t.i., 09.01.2013  LTV sāka jaunu raidījuma “Sastrēgumstunda” gadu un kā pirmā diskusijas tēma tika izvēlēta “negaidītais algu palielinājums valsts uzņēmumos”, konkrētāk Satiksmes ministrijas pārraudzītajā VAS “Latvijas Dzelzceļš”.

Ja raidījumu neredzējāt, tad iesaku noskatīties to LTV arhīvā.

Neapspriedīšu raidījumā notiekošo, jo to redzējāt paši. Es par kādu citu uzņēmumu gribētu parunāt.

Nav noslēpums, ka jau pāris gadus pasaulē un arī Latvijā aizvien aktīvāk tiek izmantota mikroblogu platforma twitter.com Es arī to izmantoju (@dachinja) , jo nereti ir iespēja piedalīties diskusijās ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, pajautājot tiem kādus jautājumus, uz kuriem atbildes citādi būtu jāgaida mēnešiem. Reizumis var iesaistīties jau citu lietotāju iesāktās sarunās…

Vakarvakars bija interesants, jo apslimušais (iemesls kāpēc neieradās uz Sastrēgumstundu) Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce bija visai runīgs un labprāt atbildēja uz maniem jautājumiem par VAS “Latvenergo”, pastāstot interesantus un jāteic pozitīvus faktus, kuri plašākai sabiedrībai gan vēl nav līdz šim bijuši zināmi.

LE1

Ko tad no šīs sarunas varam secināt? To, ka Latvijas iedzīvotāju fizisku un juridisku personu, tai skaitā valsts un mācību iestāžu, uzņēmējdarbības pārstāvju, kopējais elektroenerģijas patēriņš ir tikai 30% no visas Latvenergo ražotās un tirgotās elektroenerģijas, kas savukārt valsts uzņēmumam veido apaļus 3% no visas tā peļņas.

Lieliski, vai ne? Tādi dati taču paver iespēju valsts uzņēmumam savas valsts iedzīvotājiem, kuru labā tam ir arī jāstrādā, piedāvāt pakalpojumu par stipri zemāku cenu… bet tā nav. Interesanti zināt, kāpēc? Es pajautāju, un saņēmu atbildi.

LE2

Le33

Un jau atkal, skaisti vai ne? Ja vien, Latvijas iedzīvotājiem “tirgus preces” ->elektroenerģijas – cenu nenoteiktu valsts amatpersona – regulators, nosakot TARIFU, pamatojoties uz uzņēmuma pieprasījumu un izvērtējot uzņēmuma finansu rādītājus.

Jūs jautāsiet, kur tad ir sāls?

Sāls ir tajā, ka

1) Latvijas elektroenerģijas patērētājiem nepastāv tirgus, kurā tie var iet un izvēlēties sev izdevīgāko cenu. Jā, nepastāv.  Jo faktiski pastāv tikai alternatīva – elektroenerģiju ražot pašam.  Varbūt kāds teiks – tūlīt tak varēs pirkt no kā vien vēlies! Nevarēs gan, jo tam tirgotājam elektroenerģija būs kaut kā līdz patērētājam jānogātā, bet gandrīz visi elektrotīkli Latvijā pieder Latvenergo vai tā meitas uzņēmumam “Elektrotīkli”, vai kā viņu tur sauca.  Lai ierīkotu jaunu elektrolīniju, tas maksās milzu līdzekļus patērētājam, kā rezultātā, uzminiet nu, no kā tad būs elektroenerģiju pirkt visizdevīgāk? Jā, jau atkal Latvenergo, jo Latvenergo nav jāierīko elektrotīkli no jauna.  It kā nekas slikts, tikai kaitina stāsti par brīvo tirgu, kura patiesībā, monopolstāvklī esošam uzņēmumam, nemaz nav, vai, ja ir, tad niecīgs.

2) Ja pastāvētu tirgus, tad tas arī darbotos pēc tirgus likumiem jeb – “jo vairāk pērk, jo mazāka cena par vienību”. Latvenergo realizē pilnīgi pretēju politiku tieši pret Latvijas iedzīvotājiem, jo pieaugot to pātērētās elektroenerģijas daudzumam, tiek palielināta cena par vienu vienību. Faktiski, jo mazāk pērc, jo lētak Tev pārdod. Varbūt, ja nepērku nemaz, Latvenergo, man par to varētu piemaksāt? 🙂 Absurdi, jo jebkurā veikalā, tirgū  – brīvajā tirgū – mēs taču visi redzam akcijas “Pērc 3 – maksā par 1”, utml. Kur un kāda tad ir Latvenergo loģika? Kur darbība Latvijas valsts un iedzīvotāju labā?

3) Latvenergo apgrozījums 2011.gadā ir bijis 700,9 miljoni latu. 30% jeb Latvijas iedzīvotāju patērētais un samaksātais ir attiecīgi ~210, 27 miljoni latu. no kā vēl ir izveidojusies 3% peļņa. Ja nemaldos 2011.gada peļņa bija vairāk kā 40 miljoni latu, no kuriem 3% ir tieši 1,2 miljoni latu.

Bet šie visi minētie dati un cita būtiska informācija vērtējot atalgojumu, Latvenergo valdes priekšsēdētāja ieskatā ir informācija par kuru Latvijas tautai nav daļas.

Nebūtu jau ar, ja vien šie dati nav pamats atalgojuma, kas tiek maksāts no valsts budžeta, milzīgam pieaugumam….

Un tieši tāpēc aicinu atgriezties pie jautājuma par algu paaugstinājumu valdes locekļiem valsts uzņēmumos. 2012.gada 27.decembrī Ministru prezidenta Valda Dombrovska, kurš sakās neko nesaprotam, parakstītie un pieņemtie MK noteikumu Nr. 814, ar kuriem izdarīti grozījumi 30.03.2010 gada MK noteikumos Nr.311 pēkšņi būtiski izmaina MK noteikumu 6.punktu.

Tas līdz šim skanēja tā:

6. Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja mēnešalgas noteikšanai piemēro koeficientu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.

Tagad skan tā:

6. Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam nosaka mēnešalgu, piemērojot koeficientu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Valdes priekšsēdētājam nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, izņemot valdes priekšsēdētāju kapitālsabiedrībā, kuras iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu, un kapitālsabiedrībā, kura darbojas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam.

Man vēl aizvien aktuāls ir jautājums – kāpēc pamatlielums ir “apgrozījums”, nevis “peļņa”? Jo mēs visi zinām, ka apgrozīt var miljonus, radot pat miljardos lielus zaudējumus…un tad uzņēmumi bankrotē.

Un vai peļņa, ko guvis Latvenergo no Latvijas iedzīvotājiem, ir patiesi peļņa valstiskā izpratnē? Apstākļos, kad cilvēki un uzņēmumi arvien cīnās par izdzīvošanu un katru santīmu, nesaprotams ir augstais elektroenerģijas tarifs, noteikts pretēji jebkādiem tirgus likumiem. Apstākļos, kad pie tik lielas uzņēmuma peļņas kopumā, nav nekādu šķēršļu noteikt pazeminātu kopējo elektroenerģijas tarifu visiem LV patērētājiem…bet tas netiek darīts. Un tikpat neloģisks un nepamatots ir Vienotības ātri pieņemtais algu palielināšanas ceļš – MK noteikumi, skatoties tikai uzņēmuma apgrozījuma rādītājus, nevis patieso bilanci un peļņas apmērus.

Man nebūtu nekādu iebildumu, ja valsts uzņēmumu vadības algas tiktu noteiktas konstantas un kā bonuss dots noteikts % no uzņēmuma peļņas, kas tad arī būtu labākā motivācija produktīvi strādāt un vadīt valsts uzņēmumu. Bet tā nenotiek.

Un nobeigumā – ja valsts uzņēmumu valdē strādājošo alga atkarīga no apgrozījuma, nevis no peļņas, tad jau varbūt Ministru prezidenta alga arī būtu nosakāma atkarībā no visas Latvijas apgrozījuma apmēra? Kāda gan nozīme, vai ir peļņa vai zaudējumi, vai valsts budžetā ir vai nav deficīts, ka tik apgrozās nauda… Tik vienkārši. Bet Ministru prezidenta alga ir nepilni divi tūkstoši latu, lai gan viņš groza miljardus, jo Latvijas valsts budžets šogad ir nieka aptuveni 5 miljardi latu…

Ja vadošās amatpersonas valstī saņem 10 reizes vairāk kā minimālā alga, saskaņā ar speciālo likumu,  apgrozot tai pašā laikā 5 miljardus latu, tad valsts uzņēmumu valdēs strādājošo algas ir nesamērīgi lielas un proporcionāli neatbilstošas šo uzņēmumu apgrozījumiem, kas ir vairāku simtu reižu mazāki par valsts apgrozījumu.

Tas viss, diemžēl, nebūt nerada sajūtu, ka valdība un valsts uzņēmumu vadība strādā, lai tauta dzīvotu labāk un valsts zeltu… Un ir neatlaidīgi jājautā – kāds gan ir šo cilvēku darbības patiesais mērķis attiecībā pret Latvijas valsti un tautu?

Jājautā – Vai tas ir taisnīgi? Jājautā – Vai tas viss ir godīgi? Jājautā – Vai tas viss ir TIESISKI?

Vieta medijā. Darba vieta.

2012.gads tika aizvadīts lasot ziņas, ka LTV pamet Edgars Kots , Dzintris Kolāts, Arnis Krauze un tagad Jaunais 2013.gads sākts ar vēl vienu ziņu, turpinot “aiziešanas ritmu” –  arī Ilva Liepiņa

Ziņa pēc ziņas un sabiedrībā jau pamazām sāk rosīties panika – kas tagad būs ar LTV? Es nezinu konkrētā medija aizkulises, bet kā vienkāršam mediju lietotājam, man šāda situācija, kad darbinieki aiziet no darba, nešķiet nekas ārkārtējs.  Jā, mēs – auditorija, esam pieraduši pie konkrētajiem ekrāna cilvēkiem. Un pieradumam ir liels spēks. Un te nu ir divas labas ziņas – pirmā – konkrētie cilvēki savu ceļu pa karjeras kāpnēm turpina, un otrā – mums būs iespēja iegūt jaunus ieradumus, pierodot pie jauniem, citiem ekrāna cilvēkiem.

Un kurš, gan ir teicis, ka tas ir slikti? Varbūt tikai tagad mums tā šķiet, jo komforta zona tiek papluinīta. Varbūt tieši šiem cilvēkiem, kas šodien aiziet no LTV, pēc kāda laika mēs varēsim teikt paldies, ka ir aizsākuši pārmaiņas, kuras savādāk nepienāktu nekad?

LTV ir jāmainās. Un nav vēl pieredzēts, ka kaut ko varētu mainīt, darot konstanti visu laiku vienu un to pašu. Ja vēlamies sasniegt savādākus rezultātus, ir jārīkojās savādāk. Un šis ir brīdis, kad mums visiem ir jābūt gana drosmīgiem pieņemt izaicinājumu mainīties. Mainīties mums – kā auditorijai, savās vēlmēs un attieksmē, mainīties nacionālajam medijam, kam, acīmredzot, ir jākļūst patiesi par sabiedrisko mediju, mainīties sabiedrībai kopumā – mums jātiecās kļūt labākiem, zinātkārākiem, nevis palikt ziņkārības līmenī.  Un es ticu, ka mēs to varam.

Mediju pasaule strauji mainās. Un tas ir fakts.

Ja jau LTV brūk, tad, varbūt, tas ir īstais brīdis, lai sevi pierādītu jauni žurnālisti, komunikācijas un mediju speciālisti, kuru Latvijā ir gana daudz? Varbūt tieši viņiem ir jāizmanto šī iespēja mainīt it kā nemaināmo?

Tāpēc, draugi, nekritīsim panikā, bet gan raudzīsimies, kā pārmaiņas, kas šobrīd šķiet esam vislatvijas defekts, pārvērst efektā! 😉

Ironiski labs humors atskan arī no konkurējošā medija – LNT darbiniekiem par LTV darbinieku rindu retināšanos – Lauris Lizbovskis joko https://twitter.com/bowskis/status/286775010562039808

Un šajā jokā ir daļa patiesības – pagaidām vēl torņi ir vajadzīgi, bet tehnoloģijas attīstās un kas zina, varbūt tiešām arī Tornis reiz aizies…