Pavasari, Tu esi gaidīts!

Ne jau vienmēr savas domas gribās uz papīra fiksēt, bet šodien ir tāda diena, kad to ir nepieciešams izdarīt. Organiski vajag. Sākot šo ierakstu rakstīt, vēl nezinu kādēļ man to vajag…bet vajag.

pavasaris_zile_2013

Foto: Dace Milberga, 2013

Es visu laiku mācos. Visu. Droši vien tā pat kā ik viens no mums.  Un tad ik pēc kāda laika, ir jāatskatās uz piedzīvoto, jāapzinās tas, jāizdara secinājumi un jāiet tālāk. Gluži kā nomainot ziemas mēteli pret pavasara. Tā ir arī ar pieredzi. Tik ilgi, kamēr vajag, mēs izdzīvojam situāciju gluži kā valkātu ziemas mēteli kamēr ir auksts. Protams, var jau iesūnot situācijā un ar ziemas mēteli staigāt arī vasarā, bet tā nevajag. Gan mētelis zaudēs savu formu un nozīmi, gan paši nejutīsimies labi. Tāpēc mēs to ziemas mēteli ieliekam skapī un velkam citu – pavasara mēteli mugurā…. Man šis salīdzinājums nāca prātā nejauši, bet šķiet esam gana vienkāršs, lai izskaidrotu sajūtas un izpratnes.

Un tā pat ir ar dzīves, ikdienas situācijām – tās ir jāizdzīvo tik cik ir nepieciešams, nevis tik ilgi cik gribās. Un tad, mierīgi jāizvērtē un jānoliek atmiņu plauktā un viss. Jāatlaiž tā situācija kā uz pakaramā pakārts mētelis. Nav jāvalkā vairs. Nav jau arī veselīgi dzīvot pagātnē. Pagātne ir jaapzinās, jāizprot un no tās jāmācās, lai ar pilnu krūti dzīvotu tagadnē. Es nesaku, ka jāaizmirst, es tikai saku, ka lai kā arī mēs stāvētu upē uz vietas, tā upe mainās, jo plūst tālāk. Un gribot negribot, mēs esam citā upē un, lai kā gribētu un censtos nekustēties, mēs nevaram palikt tai pašā upē. Upe tek uz priekšu un mums arī jādodas savu ceļu. Upe mainās un mēs arī maināmies. Jā, arī mēs katrs maināmies. Varbūt mums jānokļūst otrā krastā, varbūt jādodas augšup pret straumi vai jāļaujas tai? Ir tik daudz variantu, bet “stāvēšana uz vietas” nav iespējama. Un tas, ko darīt, tā ir tā izvēle, kas jāizdara un jāīsteno. Nešauboties. Jo viss, kas notiek – notiek uz labu.

Ir jāpiespiež sevi spert to pirmo soli pretī savai, jaunai, labākai rītdienai. Un neturēt ļaunu uz piedzīvoto vai cilvēkiem. Kas bijis bijis. Tā tam bija jābūt. Pagājušo mēs izmainīt vairs nespējam. Ir jādodas tālāk, vienlaicīgi ar pateicību atskatoties uz pieredzēto.

Domās un arī te saku paldies ikvienam, kas līdz šim manā dzīvē ir bijis. Paldies saku arī tiem, kas vēl aizvien ir. Jūs man esiet daudz iemācījuši.  Un es turpinu mācīties. Un Jūs jau arī. 🙂 Mēs kopā, ceru, ka turpinām mācīties.elephant

Foto atrasts te

_____

Jā, tagad arī ir skaidrs kāpēc šis ieraksts tapa. Man šo visu uz papīra bija jāuzliek, lai ar prieku un pateicību varētu “ziemas mēteli” skapī pakārt. Un, ziniet, ir vieglāk.

Pavasari, nu Tu esi gaidīts! 🙂