Vecums un Laiks

Līdz šim šis gads ir ritējis visai kontrastaini. Ir saņemtas vairākas sēru vēstis un lieliski cilvēki pavadīti labākos medību laukos. Un tomēr vairāk ir sagaidīti prieka mirkļi, gan kārtējā cilvēku vecuma gadu mija, gan arī jaunu dzīvību ienākšana šajā pasaulē. Skumjas mijas ar priekiem. Tā jābūt. Tā ir.  Enerģijas nezūdamības likuma klātesamība neapšaubāma.Pēdējās pāris dienās, pēc tam, kad ir pavadīts piepildīts laiks kādā jaukā jubilejā, es neviļus aizdomājos par vecumu. Kas tas vispār ir? Un vai tās matemātiskās formulas rezultātam ir vispār kāda nozīme dzīvē? Un ja jā, tad kāpēc? Tā pa īstam, pēc būtības… Ticu, ka gandrīz ikviens, ne tikai es, ir aizdomājies par to, cik vecs vai jauns jūtas. Un vai tas kā cilvēks jūtas saskan ar skaitli, kādu konkrētā datumā katrs nofiksējam. Nofiksējam un ejam tālāk, piepildīt nākamo savu gadu. Drīzāk piepildām sevi un savu laiku, neskaitot to gados.

Un tad es atcerējos kādu zīmējumu, kas ļauj saredzēt kā jaunību tā arī vecumu. Atkarīgs tikai no paša, ko saredz tajā… zīmējums liek aizdomāties… Vai redzam to, ko vēlamies redzēt? To, kas tur ir? Vai to kā jūtamies paši?

Ko ieraugi Tu?

old-lady-young-woman-optical-illusion

zīmējums atrasts te

Un tā pat jau ir ar citiem cilvēkiem un arī sevi pašu. Cik jaunus mēs redzam citus? Cik jaunus citi redz esam mūs? Ir piedzīvotas reizes, kad skaties uz cilvēku un nespēj īsti saprast kāds ir tās matemātiskās formulas iznākums.  It kā neizskatās tik vecs, lai būtu…(izvēlies skaitli pats) Izskatās tik jauns, lai nebūtu jau… (atkal izvēlies skaitli) Un vispār uzvedās tā, it kā būtu tikai… Ak jel! Ko ar mums dara skaitļi? Ne jau laiks, bet gan cilvēku radīta formula, kas laiku sadalījusi skaitļos, lai sadalītu arī cilvēkus. Norobežotu, gradētu….un ko vēl ne. Tie skaitļi liek mums vērtēt. Vai atbilstoši? Vai tie gadu skaitļi maz ir pamatoti, patiesi un vai vispār vajadzīgi un pieminēšanas vērti?

…es jūtos jaunāka kā man tā pasaules pieņemtā matemātiskā formula grib iegalvot. Ir dienas, kad jūtos arī vecāka. Par laimi tādu dienu ir stipri vien mazāk. 🙂  Un te nu man ir jautājums, cik tad īsti jauni mēs katrs esam? Varbūt patiesi nav nozīmes formulai? Varbūt svarīgāk ir saprast un pieņemt to cik jauni/veci jūtamies? Kā jūtamies un kādi mēs esam? Un, ka tieši no šīm sajūtām, nevis formulas ir atkarīgs mūsu vecums.

Jo nav jau gadi, ir tikai laiks.

Mans laiks. Tavs laiks. Mūsu laiks.

Cik jauns/-a jūties Tu?

Advertisements

Kaleidoskops

Nesen no lekcijām. Ir jau vēls.

Tik daudz jautājumu, kurus tikko kā noformulē, tā tie mainās un rodas jauni.  Domu un prāta vētras, kas varētu īsā laikā pāraugt viesuļos. Un kā saka, ja ceļas vētra – necel sienas, bet atver savas buras! 😉

Ir pamatotas aizdomas un prieks, ka šī un nākošā nedēļa aizritēs zibenīgi neizsakāmi interesantās vieslekcijās. Vienkārši Tairons Šovs (Tyrone Shaw).

Jau dodoties mājup, manu uzmanību RSU gaitenī piesaistīja lielisks, lai arī miniatūrs Dārtas Hapanionekas mākslas darbs “Zilā putniņa kaleidoskops” (iemūžināju foto, kas redzams zemāk ), atmodinot atmiņā bērnību un manu miniatūro kaleidoskopu, kas mācēja apturēt laiku saulainās dienās jo īpaši.  To mantiņu griežot, mainījās stikla gabaliņu salikumi, nekad neatkārtojot redzēto…  gluži kā dzīve.

txt_104429_undefined