Miskaste, bedre vai glābēj(?)sile?

Ar šo bloga ierakstu varbūt izraisīšu Jūsu dusmas, neizpratni, vai vēl sazin kādas agresijas izpausmes…bet vēlos mudināt mūs visus padomāt. Kārtīgi padomāt par to, kas notiek apkārt jaundzimušo, grūtnieču un vispār atbīldības jomā Latvijā un pat pasaulē.

Tāpēc es jautāju – Kāda gan starpība, kur bērns tiek pamests? Faktiski un pēc būtības nekāda. Paskaidrošu kapēc tā domāju.

Tikko izlasīju kārtējo skumjo gadījumu par mazluli, kura vairs nav un sievieti, kuras rītdiena nekad vairs nebūs tik rožaina kā vakardiena…

Tieši tāpēc interesanta ir sabiedrības attieksme, tāda dubultmorāle  – kad izliek “glābēj(?)silītē” anonīmi, tad viss redz valsts un sabiedrības acīs tiek pozicionēts labi, atbildības nekādas! Un tādās silēs jau ir pamesti 24 (!!!) bērni! 24 mātes bez atbildības, 24 valstij nezināmi anonīmi grūtniecības gadījumi (vai tas vispār ir iespējams un kā?), 24 tēvi…. BEZatbildība Latvijā zeļ!
Bet, kad sieviete bērnu aprok pati, vai izliek miskastē, tad redz jāsēž. Tad sabiedrības modrā un bargā acs kļūst redzīga un šāda rīcība nepavisam vairs nav anonīma. Kāpēc tad tā?

Padomāsim visi tā pavisam godīgi – Kāda gan ir starpība, kur bērnu pamet – miskastē, silītē vai bedrē? Faksts ir skaudrs – māte atsakās no sava bērna. Un nav vairs nozīmes kā tas notiek. Tāpēc atbildībai būtu jābūt vienādai. Ja ne vienādai, tad šādām mātēm nav jābūt tiesībām palikt anonīmām. Un tēviem ne tik. Bērniem ir tiesības zināt savu izcelsmi un arī iespējamiem adoptētājiem būtu jābūt tiesībām zināt kā bērns iznēsāts, iespējamās iedzimtās kaites, utt.

Vai ir iespējams risinājums?

Jā, ir. Tieši tāpēc ir jādomā par cēloņiem un iespējām novērst nelabvēlīgās sekas – bērna pamešanu. Tāpēc mani interesē kā gan varētu izdarīt tā, lai sievietes grūtnieces justos drošāk un, ja pat nevēlās bērniņu paturēt, nevis taisītu abortus, pamestu bērnus miskastē vai glābēj(?)silē, bet veselīgi un speciālistu uzraudzībā pavadītu grūtniecību un tad spētu savu bērniņu nodot mīlošu vecāku rokās? Kā Latvijā to izdarīt?

Kā nevis veicināt bezatbildību, bet gan īstenot atbildību, mudināt būt atbildīgiem?

Manuprāt, mums nav vajadzīgas glābējsiles, kas tikai vairo bezatbildību un mudina sievieti spert anonīmo soli.  Manuprāt, labāk būtu, ja valsts parūpētos par mehānismu, kurā sieviete droši var pavadīt grūtniecību, pie apstākļiem, ja bērniņu nevēlēsies paturēt. Lai jau grūtniecības laikā varētu atrast ģimeni, kas vēlētos mazuli adoptēt un zinātu kādos apstākļos tas iznēsāts. Būtu līdzās grūtniecei un bērniņam šajā 9 mēnešus īsajā, bet tik ļoti svarīgajā laikā. Tādējādi varētu nodrošināt grūtnieci ar nepieciešamajām barības vielām – vitamīniem, atpūtu, pat medikamentiem, iespējams, pat ar elementāru veselīgu pārtiku, kas ne vienmēr ir pa kabatai sievietei….

Kāpēc nedomā par to?

P.S. Par glābēj(?)siļu absurdu jau sen un vairākkārt esmu izteikusies.

Advertisements

12 thoughts on “Miskaste, bedre vai glābēj(?)sile?

  1. Lai nenotiktu šīs šausmu lietas,tad tādām sievietēm ir jānodrošina bezmaksas aborts. Nav jārada ,kā tu saki apstākļi ,lai nodrošinātu tādu aukstu,bezjūtīgu sieviešu grūtniecības atbalsts utt. .Jo,pašos pamatos šis bērns ir negribēts!!!Viņu negrib!!!Viņš piedzimst negribēts!!! Un dzīvos negribēts!!!Jo visus šo mātes grūtniecības laiku viņš paliks negribēts!!!Jo šai sievietei nav pat dzīvnieciskā mātes instinkta. Un bērna embrijs nav dzīvnieku mazulis,kuru var audzināt un atdot ,izdāļāt labiem cilvēkiem.Bērnam jau m. miesās jāsaņem mīlestība tieši no mātes.Nu protams ,ja grib radīt jaunu -robotu rasi,tad uz priekšu,tad šis priekšlikums darbojas. Tāpēc valsts līmenī vajadzētu domāt par bezmaksas abortiem un pretapaugļošanās līdzekļiem.

    • Ramona, piekrītu, ka bērniņš veidojas jau mātes miesās. Iespējams, tomēr labāk būtu apvienot šos ierosinājumus, dodot kaut cik saprātīgas rīcības izvēles iespējas. Aborts jau arī nav izeja. Un tad sākas koks ar diviem galiem – valsts noteiks bezmaksas abortu limitu, utt…cits grāvis, kas nebūt nav morāli un atbildību veicinošs.

  2. Aborts šai gadījumā būtu kā medicīniska indikācija amorālā
    m un sociāli degradējušām sievietēm,lai neradītu kropļus. Vēl var piedāvāt viņām kastrāciju.
    Starp citu kādreiz padomju laikā tā arī notika,to es tev saku kā cilvēks ,kas ilgi nostrādājis ginekoloģiskā nodaļā. Šai gad. aborts un kastrācija nav nekas amorāls.Amorāli ir noskatīties kā šādas sievietes sēž apdzērušās ar lieliem vēderiem,jo aborts maksā naudu,bet dzert ta gribās. Bet pēc tam dzemdē un izmet kur pagadās. Un tad atkal tiesu sistēmismai ir darbiņš sagādāts. Vienkāršāk būtu ieviest bezmaksas operācijas.Šai gadījumā valsts varētu apmaksāt ārstu darbu nevis tiesnešu.

  3. Rūpes par bērnu sākas ar rūpēm par sievieti grūtnieci. Esmu par tādu tiesisko regulējumu, lai sieviete, lai kādā tumsā viņa neatrastos līdz bērna ņemšanai, vismaz grūtniecības laiku būtu aprūpēta un sajustu valsts, kuras demogrāfiskā situācija ir bēdīgākā eiropā, gādību. Jā, arī medicīnisku palīdzību dažādu indikāciju gadījumā. Alkoholisms ir netikums un slimība (valda uzskats, ka ārstējama). Vai gan tas varētu kalpot par attaisnojumu konveieriskām dzīvības atņēmšanām? Ja tā būtu… iespējam, ka daudzu starp mums pat nebūtu nekad bijis… Ne, Ramon, es Tev nepiekrītu. Ne jau visas sievietes, kuras pārsteidz grūtniecība negaidīti, ir kā Tu teici “sociāli degradējušas”. Un kurš būs tas, kurš tiesīgs izlemt, kuram kāda birka piekarināma?
    Tas būtu augsti attīstītas sabiedrības labākais un humānākais lēmums, kad “valsts parūpētos par mehānismu, kurā sieviete droši var pavadīt grūtniecību, pie apstākļiem, ja bērniņu nevēlēsies paturēt. Lai jau grūtniecības laikā varētu atrast ģimeni, kas vēlētos mazuli adoptēt un zinātu kādos apstākļos tas iznēsāts. Būtu līdzās grūtniecei un bērniņam šajā 9 mēnešus īsajā, bet tik ļoti svarīgajā laikā. Tādējādi varētu nodrošināt grūtnieci ar nepieciešamajām barības vielām – vitamīniem, atpūtu, pat medikamentiem, iespējams, pat ar elementāru veselīgu pārtiku, kas ne vienmēr ir pa kabatai sievietei….”
    Un es gribētu dzīvot tādā sabiedrībā, kurā katra dzīvība ir vērtība, jo dzīve tagad un nākotnē nav iespējama bez dzīvības.

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s