Tu esi

Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,
vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku –
Tu esi Latvija!

O.Vācietis

#atgādinājums

Advertisements

Vēlēšanu “pēc” pārdomas jeb “exit thoughts”

Tikko, 2014.gada 4.oktobrī Latvijas pilsoņi ir izvēlējušies jaunus 100 savus priekšstāvjus Saeimā. Ir notikušas 12.Saeimas vēlēšanas.

Ar katru gadu mums kaut kas to norisē mainās un pat uzlabojās. Bez tā, ka vēlēšanu urnas beidzot ir kļuvušas caurspīdīgas un vēlētāju aktivitātei valstī var sekot līdzi tiešsaistē, un rezultātus var uzzināt mazāk kā diennakts laikā vēl daudz kas ir uzlabojams. Ko atzīst arī pats CVK vadītājs Cimdara kungs.

Man ir pāris īsas pārdomas, idejas, vai sapņi Latvijas pilsoņa izvēles precizēšanā, brīvības nodrošināšanā un pilnveidošanā, sauciet kā vēlaties. Atļaušos dalīties tajās ar Jums.

1. Par zīmogiem pasē un mokām ap ID kartēm.

Dzīvojam 21.gadsimtā, kas ir tehnoloģiju laikmets, kas ne tikai ir ātrs, bet arī ļauj maksimāli izslēgt cilvēciskās kļūdas, paātrināt informācijas apriti un laikā un vietā fiksēt noteiktas darbības. Man ienāca prātā tāda doma – varbūt varētu, ņemot vērā PMLP datu bāzi, informāciju par vēlētājiem apstrādāt online? Tūlīt paskaidrošu. Kā mēs pieredzējām, šobrīd ierodoties vēlēšanu iecirknī, mēs uzrādam pasi, iecirkņa darbinieks pieraksta mūsu vārdu uzvārdu, personas kodu un lūdz parakstīties. Kāpēc gan jau nākamajās vēlēšanās nevarētu būt šim darbiniekam savs stacionārs vai portatīvs dators ar tiešsaistes pieeju PMLP pilsoņu datu bāzei, kurā uzreiz tiek pārbaudīta personība, ievadīts, ka viņš ir ieradies balsot, un ar tādu pašu aparātu, kā pie pases izsniegšanas, lūgt pilsonim parakstīties? Pēc kā labot šos datus vai nobalsot vēlreiz nebūtu iespējams. Tas būtu kā pabeigta interaktīvā aptauja, kuru aizpildot, atgriezties aizpildīt vēlreiz tas pats cilvēks nevar. Tas nebūtu kā divreiz iespiest zīmogu pasē. Tādējādi, tiešsaistē tiktu nodrošināts ne tikai tas, ka personas un to personu apliecinošā dokumenta derīgums tiek pārbaudīts, bet arī tiktu izslēgta iespēja balsot vēlreiz. Un nebūtu arī jāsatraucas vai personai ir tikai pase, pase un ID karte, vai tikai ID karte. Protams, personu apliecinošs dokuments būtu jāuzrāda tik un tā. Tā man tāda doma, ko cerams reiz pieredzēsim.

2.  Balss nodošana glabāšanā.

Te nu būs īsi. Manuprāt, šādai iespējai ir jābūt no brīža kā ir iesniegti visi kandidātu saraksti CVK un tie ir apstiprināti. Tādējādi jau vismaz mēnesi pirms vēlēšanu dienas cilvēki, kuri apzinās, ka nespēs ierasties vēlēšanu iecirknī, savu izvēli varētu izdarīt. Tas ne tikai liktu jau laicīgi izvērtēt kandidātus, nevis pēdējā brīdī, bet arī iemācīties plānot savu laiku. Vienkārši man ir žēl, ka vairāki mani draugi, kas vēlēšanu laikā un dienā atradās ārpus Latvijas, piemēram Indonēzijā, Marokā, un vēl pāris vietās, kur nav Latvijas vēstniecības, savu balsi atdot nevarēja. Iespējams, tas mēnesis neko neatrisinātu, tomēr 30 dienas ir vairāk kā 3, lai paspētu ierasties un savu izvēli izdarīt. Vai vēl labāk, balsi varētu nodot glabāšanā notāram, tā pat kā testamentu. Tas arī ir risinājums. Vismaz tikmēr, kamēr mums nav iespēja balsot elektroniski.

3. Partijas un personālijas.

Šobrīd, kā jau mēs piedzīvojām, katram vēlētājam ir jāizvēlas konkrētas partijas saraksts un jāizvēlas tā ietvaros personas, kas visvairāk labpatīk. Manuprāt, nav īsti godīgi pret Latvijas vēlētāju, ka nav vienai partijai viens vienots saraksts ar kandidātiem visā Latvijā, bet katrā reģionā savs kandidātu saraksts. Domāju, ka ne es vienīgā šajās vēlēšanās biju tāda, kas labprāt savu izvēli izdarītu par labu vienas partijas vairākiem cilvēkiem, kas bija izmētāti pa dažādiem novadiem, bet nevarēju šī paša iemesla dēļ. Vēl jo vairāk, domāju, ka nebiju arī vienīgā tajā, ka labprāt savu balsi atdotu par dažādiem cilvēkiem no dažādām partijām. Bet tas nu vispār nav iespējams. Tāpēc ievērojot to, ka Latvijā nav izteiktu labēju, kreisu vai centrisku partiju, es neredzu šķēršļus, kāpēc gan nevarētu būt viens vienots kandidātu saraksts visā Latvijā, norādot kādu politisku spēku konkrētais cilvēks pārstāv. Un tādējādi ļaut Latvijas pilsonim pašam izvēlēties 100 labākos, iepriekš jau “nenofrizējot” pilsoņa izvēli atkarīgi no kandidāta piederības partijai. Tas ne tikai uzliktu lielāku atbildību katrai personai, kas kandidē, bet arī ļautu Saeimā ievēlēt patiesi personības, nevis partijas bandiniekus. Diemžēl, pagaidām tā nevar. Lai gan sakiet man, vai tad tas nebūtu tikai godīgi, ka katrs no mums varētu noteikt visu Saeimas sastāvu – visas 100 gudrās galvas, nevis tikai pāris simpātijas? Un tad varbūt arī konkrētām partijām, kuras nesauksim skaļi, nebūtu tik nesaprotami liels atbalsts.

Voting

Tādas man šodien tās pārdomas pēc vēlēšanām. Varbūt arī Tev ir kas sakāms?

P.S. Foto atrasts te

Izvēle manai Latvijai

Piecēlos šodien gana agri, lai vēlreiz pārbaudītu savu izvēli 12.Saeimas vēlēšanām. Mans siets bija Latvijas Republikas Satversmes preambula jeb ievads, kas rakstiski tika beidzot pieņemts šī gada 19.jūnijā un stājā spēkā 22.jūlijā.

Lasot preambulu es vēl un vēlreiz domāju – kurš politiskais spēks šodien šīs vērtības nes, kurš par tām cīnās un nenodod tās.

Un mana izvēle kā jau bijusi, palika nemainīga.

Domāju, ka arī tiem, kas vēl šaubās par ko balsot, ir jālasa Satversme. Lai izvēlētos, lai paši sevi apzinātos.

 

Lasiet, vērtējiet, izvēlieties un balsojiet atbildīgi.

1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

 

Dievs, svētī Latviju!

 

Visa Satversme lasāma te http://likumi.lv/doc.php?id=57980