Komunistu radītā pseido vēsture, kas nu digitalizēta un publiskota…

…un nu jauc galvas cilvēkiem. Izlasu https://www.la.lv/tiesnesis-cekas-lietu-spriedumi-nenozime-ka-sadarbiba-nav-notikusi un neklusēšu.

Tas nu ir totāls jurista loģikas iztrūkums. Visai drausmīgi ir saprast, ka tāda izpratne par pierādījumiem un patiesības nozīmi ir tiesnesim šodien Latvijā. Man nav žēl, nē, esmu šokā, ka pēc Stukāna kunga domām, sanāk, ka pati kartīte jau PIERĀDA sadarbības faktu, bet tā kā sadarbības saturs VARBŪT ir Krievijā un Latvijai nav zināms, tad nav zināms kāda šī sadarbība bijusi, līdz ar to sadarbība nav konstatējama. Tas ir absurds.

Ir jāsaprot:
1) kartītes esamība vispār neko vairāk kā to, ka tāda kartīte ir, nepierāda. Kartīte NENOZĪMĒ, ka persona ir sadarbojusies ar VDK. Turklāt, tas, ka kartītes tiek atzītas par autentiskām, vēl nenozīmē, ka tās ir patiesas, jo papīrs panes visu. Un neba nu Melu impērija PSRS to nesaprata un Krievija nesaprot šodien. Melu impērija, kas RADĪJA melus visur. Un neba nu Latvijas tiesneši to nesaprastu. Un tieši tāpēc, ka saprot, tiesneši arī pareizi spriež, nekonstatējot sadarbības faktu lietās, kur nekā vairāk par to kartīti nav.

2) Katra lieta ir individuāla un tāpēc svarīgi ir gan pierādījumi, to ticamība, patiesums un pieļaujamība, gan savstarpējā kopsakarība. Un tā kā šis “sadarbības fakts” tiek pierādīts izmantojot Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, tad nevajag aizmirst, ka jebkuras šaubas IR vērtejamas par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību jeb šajās lietās pārbaudāmai personai par labu. Nerunājot jau par to, ka Latvijas prokuratūras(!!!) liecinieki pret personām, lielākoties ir reāli čekas štata darbinieki, kuru vārdu ticamība bēc būtības ir maz ticama, jo uzticību tie ir zvērējuši PSRS ne jau Latvijai…

3) Latvijai nav un visticamāk nekad arī nebūs zināms vai vispār ir kādas lietas Krievijā, jo Krievija vienkārši nesniedz informāciju.

4) VDK izpildīja Komunistiskās partijas vēlmes un pavēles, līdz ar ko tieši KOMUNISTI, ir tie, kas, īstenojot okupācijas varas ideoloģiju, tautas spieda uz ceļiem, šantažēja un izsekoja, lauza un nīcināja, vēršoties pret indivīdiem. Un komunistiem nav tautības, kā arī bijušo komunistu NAV. To der atcerēties.

5) Mediju naivums un konteksta analīzes trūkums ir bīstams sabiedrībai, tāpēc zināšanas un kritiskā domāšana ir ļoti svarīga, lai neuzķertos uz šiem naida āķiem, kas atkal ir izmesti Latvijas tautai.

Manis uzskaitītie punkti un pārliecība balstās zināšanās, kuras esmu arī piefiksējusi savā bakalaura darbā “Sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas vēsturiskās saknes, problēmas un risinājumi Latvijas Republikā”, iesniegts LU un aizstāvēts 2006.gadā, kas publiski ir pieejams academia.edu vietnē.

Ir nožēlojami, ka līdz ar publicētajiem maisiem nav publicēti spriedumi par personām, kuru sadarbība NAV konstatēta…jo nu atkal pa jaunam šos cilvēkus nesodīti gāna. Tas nav tiesiski un taisnīgi. Turklāt vēl tiesnesis Stukāns atļaujas teikt, ka spriedumiem nav jēgas, tādējādi arī savus amata brāļus un pats savu darbu par bezjēdzīgu pasludinot, tā pilnībā iznīcinot vēl pēdējās uzticamības kripatas Latvijas tiesu varai.

Un kam gan, ja ne komunistiem viss šis ir izdevīgi, lai tauta grimtu neticībā sev un savai valstij?

Domājiet, domājiet un vēlreiz domājiet.